Eiropas pasnaviba. Kada butu jusu reakcija uz sadu pazinojumu - pec 50 gadiem Eiropa bus pa pusei izmirusi, pilna ar veciem cilvekiem, kuru aprupe bus valstis iedzinusi bankrota, un ka imigranti no Azijas un Afrikas lenam parnems "veco, labo, balto Eiropu". Neticiba? Izsmiekls? Bailes? Atkartosu velreiz - Eiropu sagaida izmirsana, finansials sabrukums, un Azijas un Afrikas imigrantu pludi. Vairakumam cilveku si ideja liktu pasmieties. Tacu, ka regulars BBC zinu lasitajs esmu pamanijis informaciju par to, ka XXI gs. bus pedejais balto cilveku dominetajai Eiropai - piepildisies francu kulturvesturnieka Fernand Braudel teiktais ka Eiropa ir Azijas kontinenta pussala. 2000 gada vasara, tiekoties Eiropas iekslietu un tieslietu ministriem, Francijas iekslietu ministrs Jean-Pierre Chavenement sacija: "Eiropai butu jasagatavojas uznemt miljoniem imigrantus nakosajos 50 gados lai izlidzinatu iedzivotaju skaita samazinasanos," un ka eksistejosie iedzivotaji ir japarliecina par lielakas imigracijas nepieciesamibu. 1998 gada 15 ES valstu iedzivotaju skaits pieauga par 320,000 cilvekiem. Francija pieauga par 200,000, Lielbritanija par 101,000, kamer Vacija zaudeja 71,000 un Italija 39,000 cilveku. BBC zinoja ka, " dzimstibas limenis Eiropa ir sava zemekaja limeni kops Otra Pasaules Kara un ir samazinajies par tresdalu kops 1960ajiem gadiem." Statistiski Francija un Irija ir visaukstakie dzimstibas raditaji Eiropa, sajas valstis katrai sievietei dzimst 1,9 berni. Rietumeiropas videja dzimstiba ir 1,6 berni. Austrumeiropa sis raditajs ir 1,3 berni. Latvija, 1998 gada piedzima 1,09 berni. Lai tikai noturetu iedzivotaju skaitu nemainigu, katrai sievietei butu jadzemde divi berni. Anglijas izglitibas specialisti prognoze, ka esoso skolotaju trukumu atrisinas Daba - sakara ar sarukoso skolnieku skaitu, nebus nepieciesams algot jaunus skolotajus.2050 gada Italijas iedzivotaju videjais vecums bus 54 gadi. ANO petijums paredz ka bijusajas Socialisma zemes iedzivotaju skaits 2050 gada bus samazinajies par tresdalu. Iemesli sai statistikai ir daudzi. Vairakums specialistu uzskata ka Rietumeiropas iedzivotaji, augsto nodoklu un izmaksu spiesti ir nonakusi pie secinajuma ka radit bernus ir vienkarsi parak dargi. Nesenas politiskas un ekonomiskas izmainas Austrumeiropa ir radijusas klimatu kura daudzi jaunie cilveki atturas no pecnaceju radisanas, jo nav parliecinati par iespejam tos pienacigi izaudzinat. Italija, Spanija un Vacija ari cies no pieaugosa veco iedzivotaju ipatsvara. ANO petijums zino ka sajas valstis stradajoso cilveku attieciba pret pensionariem paslaik ir 4:1, bet tiek paredzets ka sis raditajs 2050 gada bus 1,5:1, un ka nakosajos 50 gados iedzivotaji virs 65 gadiem tadas valstis ka Italija un Vacija sasniegs 40% no iedzivotaju kopskaita. 2001 gada septembri Francijas laikraksts Le Figaro rakstija ka lai uzturetu pasreizejo pensiju sistemu "lidz 2050 gadam, butu nepieciesams vai nu regularo iemaksu pieaugums par 50% vai pensijas vecuma pieaugums par 10 gadiem." Sakara ar sasniegumiem veselibas aizsardziba, Eiropas iedzivotaji dzivo ilgak neka lidz sim, un uzturet pastavosas pensiju un socialas aprupes sistemas klust aizvien dargak un dargak. Vienlaicigi pieaugosas socialo programu izmaksas un ar nodokliem apliekamo stradajoso iedzivotaju skaita samazinasanas spiez Eiropas valdibam meklet jaunus imigrantus. Si izeja daudzam valdibam liekas pievilcigaka par radikalam Eiropas labklajibas valsts sistemas reformam, kuras lielakajai dalai politiku nozimetu sakavi nakosajas velesanas. Vacija, valdibas organizeta Imigracijas Komisija ir nonakusi pie sledziena ka valsti butu ik gadus jaielaiz vismaz 50,000 augsti apmacitu arzemju specialistu. Profesors Suessmuth, Komisias vaditajs izteicas: " mums jaatzist ka lai nodrosinatu musu labklajibu, musu nakotni, mes esam atkarigi no cilvekiem no citam valstim kuru zinasanas mums ir izmisigi nepieciesamas". Komisija ari zinoja, ka sakara ar zemo dzimstibas limeni Vacijas iedzivotaju skaits nakoso 50 gadu laika iespejams samazinasies par 23 miljoniem cilveku. Spanija ir izvelejusies atskirigu celu, un skatas uz savam bijusajas Latin Amerikas kolonijam pec jauniem imigrantiem. Kolumbiesiem un Ekvadoriesiem tiek dota prieksroka darba un imigracijas atlauju izsniegsana. 1999 gada Spanija pazinoja ka ta pienems lidz 300,000 imigrantiem gada. Tiem tiks izsniegtas darba vizas uz 9 menesiem. Planots ka sie imigranti tiks izmitinati mazas Spanijas lauku pilsetinas un nodarbinati nozares kuras vietejajiem jauniesiem vairs neliekas pievilcigas. Kaner Eiropa censas izdzivot, nabadzigo Tresas Pasaules valstu iedzivotaju skaits turpina sparadzienveidigi pieaugt. Vairakuma so nabadzibas makto valstu iedzovotaju videjais vecums ir zem 20 gadiem. Kas notiks, kad sie, parsvara loti jaunie cilveki, labakas dzives meklejumos centisies ieklut Eiropa? Vai neradisies sizifreniska situacija kura Eiropas valdibas vienlaicigi atlaus ierobezotu legalo imigraciju, un tai pasa laika centisies cinities ar aizvien pieaugosako nelegalo imigrantu straumi? Visa si informacija vedina uz nopietnam pardomam. Vai mes esam liecinieki Eiropas pasnavibai? Vai Eiropa paliks Eiropeiska? Vai Eiropa parvertisies par dzelonstieplu iezogotu novecojusu, izmirstosu zonu, vai ari ta izvelesies klut par jauno "tautu katlu"? Kas butu jadara, lai Eiropas valstu iedzivotaji pasi sevi atrazotu? 60 atpakal Fuehrer un Il Duce saka karus lai izcinitu sev "dzives telpu", paslaik vinu pecteciem ir jacinas par kailu izdzivosanu pasiem savas sencu zemes.