Kadu ritu, kad galigi negribejas sauloties, un okeana vilni bija nedaudz par
lieliem lai varetu mierigi papeldeties, nolemu pavadit dienu vizinoties
apkart salai.
Pa celam no Hanas uz Kahului, pamaniju divus stopetajus stavam pie maza
auglu veikalina. Mums bija pa celam.
Braucot pa likumaino celu paplapajam par to cik gruti ir dzivot Maui, par to
ka vieteja zale nemaz nav tik laba ka tiek baumots. Meitene mani pacienaja
ar apelsinu, paklausijamies vinu regeja kasetes.
Apgriezoties ap kadu likumu sastapamies ar milzigu dzeltenigi oranzu menesi.
Puisis teica - hei, vai redzi to klinti, nu to, kur spid majas gaismas?
Es teicu - ja, kas ir?
- no turienes reiz viena musu pazina ieleca okeana, negribeja dzivot, bet
izdzivoja.
Meitene, apelsinu edot - ja, nebija nemaz tik traki, kas vina, abas kajas
salauza, un laikam caurdura vienu plausu?
- ja, laikam.
- vina man pec tam vel radija to dzelzs stieni kas vinai bija ielikts kaja.
- ja, vina arstejas baigi ilgi.
Tad es paskatijos uz menesi, un turpinaju braukt pa sauro un likumaino celu.