Make your own free website on Tripod.com
« May 2017 »
S M T W T F S
1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31
You are not logged in. Log in
Entries by Topic
All topics  «
Blog Tools
Edit your Blog
Build a Blog
View Profile

Group Two
ingarix
Sunday, 12 October 2003
diena
Dv?seles lau?anas un rad??anas biogr?fija
Gundega Rep?e, rakstniece

K?p?c okup?cijas laika partijnieks, ?odienas politi?is, bauda dv?selisku komfortu, bet miru?u dzejnieku esam gatavi ekshum?t?

Oj?rs V?cietis bija slavens nevis ar savu friz?ru un frizieri, nevis t?rpiem, imid?u, vasaras atva?in?jumu mar?rutiem, mobilo telefonu mode?iem, priv?t?pa?umu interjeriem un s??u m?rc??u recept?m, bet tikai t?p?c, ka bija t?ds, k?ds bija. Un rakst?ja dzeju. Cik pietic?gi tas skan ?odienas baudu p?rtv?ku?aj?m aus?m un ma?u receptoriem, sav?s p?rdom?s dal?s rakstniece Gundega Rep?e

N?ve, izr?d?s, neko neatrisina. Nosl?pumu priek?kari nekr?t. Oj?ra V?cie?a person?bas neapejam? esam?ba savulaik, piemi?a -- ?odien, prete???g? bango?ana, inscen?t? putu kr?sain?ba ikreiz, kad vidusm?rs tiecas p?rk?pt p?ri Oj?ra V?cie?a person?b? un dz?v? materializ?tajiem, t?p?c trauc?jo?ajiem ide?liem, vi?a person?gajam etalonam, v?sture un laiks personific?jas un c?rt zobenus, ??i? tiklab aukstas dzirkstis, k? siltas asinis. C?ni?? ir bezj?dz?gs, negl?ts un pa?pietiekams, ja karot?ji un j?smot?ji netiek skaidr?b? ikreiz no jauna -- kas ir vi?i (es, m?s) un k?da ir m?kslas j?ga.

Vai past?v tikai viena vien?ga j?ga? Vai ir iesp?jama j?ga glob?l? nenoteiksm?? Vai tas, ka ?odienas ideolo?ija apgalvo, ka m?kslai ir m?kslas vieta un no??lojami ir t?s periodiski m???gie izklupieni politisk? tro?a virzien?, noz?m?, ka jebkur? politiski dom?jo?s rakstnieks no pasaules literat?ras v?stur?m b?tu izgrie?ams? 1951.gad? t? r?koj?s Andrejs Up?ts, nor??inoties ar latvie?u liter?ro mantojumu, sa??irojot to p?c ?e?iniskajiem krit?rijiem -- ekspluatatoru ??iras un ekspluat?to literat?r?. Vai padomju okup?cijas literat?ra un t?s rakstnieki ?odien t?pat b?tu izg??ami iesp?jami smird?g?k? m?slain? un, piem?ram, pazi?ojams, ka Oj?ram V?cietim pie pirkstiem ir latvie?u tautas asinis, k? Arv?ds Grigulis piecdesmito gadu s?kum? apgalvoja par slepkavu K?rli Skalbi, v?rt?jot vi?a st?ju 1917.gada revol?cij? (Skalbe aizst?v?ja gara revol?ciju)?

Jaut?jums, cik atbild?gs par savu izv?l?to ideolo?iju, politisko kr?su vai tic?bu ir ierindas cilv?ks (k?ds milit?rs un cilv?ku pazemino?s apz?m?jums, kas atce?ojis no padomju laika) at??ir?b? no dzejnieka, m?kslinieka, manupr?t, ir daudzu atbil?u ?ifra atsl?ga. K?d?? okup?cijas laika augsts partijnieks, ?odienas politi?is, bauda dv?selisku komfortu, bet miru?u dzejnieku da?a sabiedr?bas gatavi ekshum?t un plos?t katru vi?a iek??jo org?nu atsevi??i?

Imants Ziedonis r?ni skaidroja, ka tas dro?i vien t?d??, ka dzejniekiem bija sp?jas ietekm?t sabiedr?bu. Par ?o sp?ku un sp?ju ir v?rts dom?t, las?t t? laika dzeju, ta?u pras?t pras?s, lai vien?du, taisn?gu atbild?bu nestu k? okup?cijas laika pionieri, komjaunie?i, zin?tnieki, p?tnieki, ?urn?listi un str?dnieki, t? visa sabiedr?ba kopum?, jo tie?i sabiedr?bas vide diedz?ja un ??va jo naski apsak?oties un kupli saza?ot bezj?gas karjerismam, denunci?ciju pa?saprotam?bai, intrigu v?zim. Aizme???t li?n?s pat cilv?cisko v?dlodzi?u komunik?cijai ar citiem kameru biedriem.

Tas, ka ?odien ir m??in?jumi nok?rtot r??inus latvie?u literat?r?, veikt v?rien?gus remontdarbus, piepal?dzot ar k?rt?j?m ??iru un p?rliec?bu ?paktel?m, man ??iet netaisni. ???r?t?ji pa?i ir ideolo?ijas vergi. Naudas kalp?ba, valsts vai individu?lie pas?t?jumi ir nomoc?ju?i rado?os organismus un lielu da?u sabiedr?bas k? lentenis, ta?u tas dzi?? piet?t? un fat?lism? tiek uz?emts, pat daudzin?ts un populariz?ts k? civiliz?cijas norma, k? vesel?gs dom??anas veids. Treknums, pa?apmiers, presti?s naudas izteiksm?, p?rdo?an?s, izdev?gums, sakari, aprite masu inform?cijas telp? -- ?? ideolo?ija man ne par ??audienu neliekas di?en?ka vai hum?n?ka par Oj?ra V?cie?a nesamierin?mo maksim?lismu, par m??in?jumiem aizvest sevi un cilv?kus pie j?gpilnas, patiesas dz?ves apv?r??iem. Ja ar to dzejnieks stiprin?ja past?vo?o okup?cijas re??mu, man grib?tos teikt paldies, jo cietum? ir tikai divas izv?les -- pa?n?v?ba vai prusaku zupa, ko, krampjus valdot, ar tic?bu sev, savam sp?kam izstr?bt par sp?ti. T?p?c ka okup?cijas re??ms gaid?ja -- tautas pa?n?v?ba b?tu vissaus?kais un ?tr?kais risin?jums. Bet literat?ra -- t? ir nebeidzama sacel?an?s pret likteni. V?cietis sac?l?s un, ne?aubos, b?tu sac?lies ?odien. Pat vi?a r?gs un piemi?as velis daudziem liek riebum? noskurin?ties. Normalit?tes ideolo?ijai, ?rt?bas garant?jo?am samiernieciskumam, visaptvero?ajam mietpilsoniskumam, kas ir ie??mis br?v?bas telpu, V?cietis ??iet kaitino?s naivulis. Pa nagiem sito?s, elektriz?ts uzskates materi?ls, ka var dz?vot ar? cit?di. M?l?t un mirt cit?di. Diem??l vi?? bija slavens un m?l?ts. Un to pat ?odienas mietpilsonis gatavs nov?rt?t. Ta?u slavens Oj?rs V?cietis bija nevis ar savu friz?ru un frizieri, nevis t?rpiem, imid?u, vasaras atva?in?jumu mar?rutiem, mobilo telefonu mode?iem, priv?t?pa?umu interjeriem un s??u m?rc??u recept?m, bet tikai t?p?c, ka bija t?ds, k?ds bija. Un rakst?ja dzeju. Cik pietic?gi tas skan ?odienas baudu p?rtv?ku?aj?m aus?m un ma?u receptoriem.

V?r? ?emams atzinums pieder literat?rkriti?ei Ildzei Krontai: ?Latvie?u literat?ra nekad nav bijusi ?t?ra est?tiska par?d?ba?, t?s soci?l? anga??t?ba ir paties?ba, vai nu mums t? pat?k, vai ne. Un ar? p?d?jo gadu desmitu latvie?u padomju literat?ru, manupr?t, nevar v?rt?t tikai uz teor?tiski bezkaisl?giem, literat?rzin?tniski smalkiem svariem. (Tur pat nav ko str?d?ties, vai tas ir labi vai slikti, tas glu?i vienk?r?i ir m?su literat?ras liktenis, kas l?dz ar to vis?s t? daudzaj?s ??autn?s j?uztver. Un m?su situ?cij? nevajadz?tu tik l?ti aiz?emties t?das fr?zes k? -- civiliz?taj? pasaul? rakstnieka loma nekur nav tik b?tiski noz?m?ga tautas dz?v?, t? samazin?sies ar? pie mums, tas ir dabiski, par to nav j?uztraucas utt. u.tml. Vienalga, kas ar? b?tu ?o atzi?u pamat? -- vai nekritiska Rietumu trad?ciju p?r?em?ana vai no aploka izbizoju?a te?a mu???ba, un vajadz?gs vien?gi laiks, lai t? p?rietu, vai savas nevar?bas attaisnojums, vai gudri pamestas idejas, lai nestabilaj? situ?cij? no sp?les izsl?gtu iesp?jamos gar?g? sp?ka centrus, vienalga, lai kas b?tu ?o atzi?u pamat?, pa?reiz?jos apst?k?os t?s nestiprina, nesp?cina, nevieno.) (..) Literat?ra vienoja domubiedru paaudzi, uztur?ja j?b?t?bas pasauli, ?debesis sp?k?? (J.Peters). Var jau atk?rtoti spriedel?t, vai tas ir vai nav literat?ras uzdevums, un atz?t, ka nav. Ta?u, ja k?d? laik? un taut? literat?ra ??du uzdevumu veic (latvie?u literat?ras v?stur? tas nenotiek pirmo reizi), tad guvumi un zaud?jumi j?v?rt? tautas likte?a z?m?, nevis p?c atbilst?bas vai neatbilst?bas abstraktai teorijai.?

Var m??in?t cilv?ku, dzejnieku tulkot ar? vi?a pa?a likte?a z?m?. Ta?u tad n?kas vienoties par valodu. Jo pag?ju?? gadsimta piecdesmito un pat v?l asto?desmito gadu ikdienas un av??u leksika nav saprotama ?odienas cilv?kam, ar? t? ir j?p?rtulko. Zin?m? m?r? t?, lai cik s?p?gi tra?iska, ir privil??ija -- redz?t, k? asins l?ses paz?d v?stures smilt?jos un atgrie?as dz?v? k? arheolo?iski br?numi, k? iedvesmas relikvijas, k? feti?i, k? v?lreiz rakst?ms v?stures fragments.

Fragments no gr?matas Br?lis 3.noda?as.

13-02-2002

Sveiks, Oj?r!

T? bija svina pel?ka, dr?gna febru?ra diena, kad lik?s -- visa Carnikava ir Dievpamesta, automa??nas k? triekas ?ertas, ?audis pa m?j?m, zem seg?m, pie televizoriem, un dzeja varb?t, varb?t atrodama vien smar?? augstaj? kapukaln? pie Taviem p???iem. Slidens, ??urgains sniegs zem k?j?m, kalns nosnidzis resns un ?ep?gs, es neronu skaidr?bu, no kurienes s?kas ofici?lais ce??, t?lab grasos r?pties turpat, kur acis r?da, -- st?vus aug?up. Deni?os skalda klusums. Vien?gie trok??i -- retas, smagi pierietu?as ?dens l?ses no vecajiem kokiem.

Pank?! Un tur, n?, jau te, man pie k?j?m, izmis?g?, bad?g? l?gum? glau?as melna ka?ene ar pilnu v?deru b?rniem. Viena sejas puse melna, otra -- balta, p?rgriezta k? ar pap?rnazi. Es sl?du un stiegu teju l?dz ce?galiem, bet ka?ene, ik sol? atskat?dam?s, ved mani aug?up pie Tevis. Ce?? vi?a vair?kk?rt atgrie?as, lai pieglaustos maniem slapjajiem stilbiem. M?s k?pjam. Un man? k?pj izmisums. Un es zinu, ka nekas nav nejau?i. Melna, gr?ta ka?ene, mans ejamais pie Oj?ra V?cie?a. P?rlieku salkani, ta?u -- ?sten?ba.

Virsotnes plakain? slapjdra??is lien l?dz kaulam. M?s ierokam sveces sniega bedr?t?s, meln? nebaid?s apsvilin?ties, bet, ??iet, t?pat k? es, no siltuma mazumi?a izbur gail?jo?u s?rtu Tava kalna galotn?. Skarbi klaukst alum?nija ???vji sirds apvid?, t?da ne??l?gi tuk?a, bezceremoni?la ska?a, kam ar dzeju ne gr?c?g?k? sakara skrandas. Kaps ir tuk?s. Vai par to alla? un alla? no jauna cilv?ks iet p?rliecin?ties kapos? Nez no kurienes, protams, uzlido siltena, mikla gaisa p?sma, liesmi?as zigzago, c?n?s, dziest, atkal uzliesmo. Meln? ka?e nenolai? no manis pel?k?s, gandr?z caursp?d?g?s acis, kas, manas izt?les simbolik? sakairin?tas, ??iet pat uzdzirkst?jam jaut?jum? -- ko tu kapos mekl?? Ko tu ?EIT gribi atrast?

Vi?a ved mani atpaka?. ?oreiz pa ofici?lo ce?u. Negrimstam, vien?gi sl?dam. Un vi?a pras?s l?dzi. Pavisam. Vi?a ir izmesta no m?j?m, jo gaid?mi b?rni. Un neviens jau nekr?m?sies t?d? su?a laik? ar ka??nu slepkavo?anu. Sirds smeldz? ??pojas, jo z?m?ga l?dz?ba un ikdieni??a pal?dz?ba viena otru nek?di neizdz??.

Par laimi, atceros, ka nupat biju nopirkusi savam ka?im bar?bu. Nu atst?ju to pie kaps?tas v?rtiem un, acis ied?rusi k?sto?? snieg?, cen?os sirdsapzi?u uz laiku iedz?t zemapzi??.

Nez k?lab n?k pr?t? rakstos kur neb?t uzietais, ka Carnikavas mui?as p?d?jais ?pa?nieks bijis ?ener?lis M?rti?? V?cietis. Vai tu, Oj?r, to zin?ji?

Es m??inu tulkot ?o vienu p?cpusdienu sav? biogr?fij?, saus? net?ksm? apzinoties, ka, lai saprastu Tevi, ir j?iztulko viss Tavs laiks. Ar? tas, kad es pati virpu?oju sazin k?dos zvaig??u putek?os, v?l nepiedzimusi ??s zemes dz?vei.

?odien par atkusni... Tik po?tisks v?rdi??, teju panteisms p?c asi?ainaj?m Sta?ina step?m, taig?m, vaido?ajiem apv?r??iem.

N?ksi pavad?t ar? ?oreiz?

Uz redzi.

Gundega

Kas tad ?sti ir noticis?

T? k? v?sture tolaik aiztur elpu, elpo un izelpo pirms un p?c kongresiem, pl?numiem, s?d?m un sapulc?m, tad atku??a iest??an?s laiks b?tu partijas XX kongress 1956.gad?, kad ?ikita Hru??ovs nolasa tiem gadiem drosm?gu refer?tu, nosod?dams Sta?ina kultu un represijas. ?is kongress sak?s esam atv?ris logu svaig?kam gaisam, viesis cer?bas un licis pamatus il?zijai par br?v?bu.

No gulaga pamaz?m m?j?s atgriez?s izs?t?tie. Demokratiz?cijas formas iez?m?j?s ekonomik? un, saprotams, kult?ras dz?v?. Ta?u latvie?u vado?i un ideologi ?pa?i nesteidz?s un necent?s, piem?ram, ar skubu reabilit?t un, ja ne celt god?, tad vismaz atsavin?t atpaka? literat?ras dz?vei rakstniekus -- daudzveid?go represiju upurus. P?c ?? visp?ratz?t? ?br?v?bas? kongresa notiek kadru t?r??anas, m?c?bsp?ku teroriz??ana. No universit?tes, piem?ram, padzina izcilo valodnieku J?ni Endzel?nu. Ta?u d?ins pa tievu pudeles kakli?u ir paguvis izmukt. Vesela paaudze ir gatava p?rmai??m, straujai darb?bai un atbild?bai. ?odien tas izklaus?s naivi un neticami, jo saturs nek?di nav main?jies -- par pa?saprotamu tiek pie?emts, ka dzeja ir pam?c?t?ja, sludin?t?ja un audzin?t?ja, ka dzejnieks k? re?is uzbur cilv?ces priek?? n?kam?bas ainas, nevis ?sten?bas un faktu po?ziju vai dr?mu. M?ksla ir propaganda. M?r?us skaidr?k vai mask?t?k izvirza kongresi un pl?numi, vietval?i, viet?j?s organiz?cijas, ??ni?as un kuratori. Rakstnieks, t?pat k? jebkur? str?d?jo?ais, ir ra?ojo?a vien?ba, turkl?t vi?? kalpo proletari?tam, kur? seko, ties? un audzina savus rakstniekus.

1957.gada j?nij? karsti pa p?d?m XX kongresam notika m??in?jums k?rt?j? partijas pl?num? Hru??ovu pab?d?t mal?, ta?u, k? jau tas Krem?a praks? ierasts intrigu, manipul?ciju un sabot??u stilistik?, uz laiku varas kilogrami paliek ?ikitas pus?. Atkusnis ieilgst. Pretdabiski, ja ir v?rotas klimatisk?s likumsakar?bas.

Latvij? ideolo?iskais sp?ku sam?rs main?s 1959.gad?, kad A.Pel?e, J.Kalnb?rzi??, R.??sis u.c. partijas pl?num? k?rto r??inus ar V.Kr?mi?u, E.Berklavu, A.?ikonovu un citiem nacion?li iekr?sotiem komunistiem. Ar ?o pl?numu apz?m?jums ?nacion?lists? ieg?st smird?ga lamuv?rda noz?mi, k? ar?, ja k?dam uzkarin?ts, b?t?b? pazudina biogr?fiju un n?kotni. A.Pel?e ?rd?s par inteli?ences m??in?jumiem gl?bt Staburagu un Daugavas kult?rv?sturisko ainavu, iesakot b?v?t P?avi?u HES cit? viet?, ierosin?jums pamatskol?s ieviest bezmaksas m?c?bu gr?matas tiek klasific?ts k? privil??iju pie??ir?ana latvie?u b?rniem. J?atceras, ka tolaik skol?s vi?i v?l bija vair?kum?. V.Kalpi?? tiek sun?ts par g?d?bu latvie?u liter?r? mantojuma jaut?jumos. ?ai pa?? pl?num? J.Kalnb?rzi?? uzbr?k masu inform?cijas l?dzek?iem, ka tie vairs nelieto v?rdus ?bur?u?ziskais nacion?lisms?. Vai lieku reizi piemin?t, ka krieviem tika pied?v?ts iedzimts internacion?lisms? L?dz ar ?berklavie?u bandas? sod??anu un atst?din??anu no amatiem Arv?dam Pel?em varas apartamentos opoz?cija bija piln?gi izn?cin?ta. Jau n?kamaj? gad? vi?? izvirz?s t?zi, ka ?krievu valoda latvie?u tautai k?uvusi par otru dzimto valodu?. Pel?e bija labs Sta?ina d?ls, tumson?gi p?ctec?gs. Tautu t?vs ta?u 1949.gad? rakst?ja, ka krievu n?cija ir visizcil?k? no vis?m, kas ietilpst Padomju Savien?b?. Form?li atkusnis bija beidzies. Nepilnus tr?s gadus sl?dot p?r kukur??iem, iel?stot pe???s, valgu gaisu elpodama, pavasara skurbuma gaid?s vesela paaudze tom?r ir nogar?ojusi saldo br?v?bas gar?u. Kaut uz m?les gali?a, ta?u to aizmirst nav iesp?jams visa m??a garum?.

?aj? apv?rsn? k? sodr?jaina bulta augst?k par sarkan? st?r??a griestiem tiecas Oj?ra V?cie?a person?bas, individualit?tes dabiskais talanta vektors. Jaunais talants au?o k? savva?as zirgs, pieredzes pr?ta tam v?l nav, un, iesp?jams, vi?? ar? grib tic?t sadzimu?ajiem soci?lajiem m?tiem par visp?r?jo labkl?j?bas sabiedr?bu ar neierobe?ot?m harmoniskas person?bas att?st?bas iesp?j?m. Bet paties?ba ir sapl?susi k? balt? kr?sa. Nej?dz?bu, stulbuma, liekul?bas, denunci?ciju, intrigu, izseko?anas, p??pu, ideolo?isko kampa?u, iebied?t?bas, g??vuma un karjerisma ind?g?s ??urgas satek ?? v?stures perioda likte?up? -- Tot?lajos Melos. V?cietis visu dz?vi medit?s par balt?s kr?sas dabu.

K? nepazaud?t cilv?cisko pa?cie?u, element?ru j?gu savai esam?bai? Un k? to nepazaud?t m?ksl?? Rakst?dams savu paaugstin?tas temperat?ras dzeju, ??aid?damies pa labi, pa kreisi, ne?stumu trenk?jot, 1959.gad? Oj?ram jau ir apskr?jusies d??a no j?b?t?bu iemauktiem un vi?? uzraksta Piez?mes par zin?m?m paties?b?m, pazi?ojot, ka ?m?kslai vispirms j?b?t m?kslai?. Dai?run?gi, ka tolaik popul?rais un augsti nov?rt?tais Tomass Manns sac?jis: ?Dai?literat?ra nav nekas cits k? hum?nisms. Bet hum?nisms nav nekas cits k? politika.?

Atku??a period? Oj?ram izn?k otr? dzejo?u gr?mata Ugun?s (sarakst?ta 1956.--1957.) un tre?? Kr?ces apiet nav laika (1957.--1959.). Vi?u lasa, par vi?u interes?jas, kriti?i raksta un raksta, meite?i ?imst un ??bst, pa?a galv? ar? pa maigam reibonim noskrien, un vi?? man atk?rtoti atg?dina neiej?tu kume?u, kuru vai nu apm?c?s vilkt vezumu, sac?kst?s l?kt p?r barjer?m vai cirk? dejot valsi. Vai ar? vi?? aizau?os turp, kur dzen asins un sp?ts. Var?ja notikt vis?di.

Kr?jum? Ugun?s las?ms Ung?rijas cikls Gr?t? stund? (protams, cenz?ts). ?odien izlas?ms cit?di nek? toreiz. Personiskais p?rdz?vojums par ??aid?t?m cilv?ku dz?v?b?m itin k? tumsina sapr?tu un liedz izprast notieko?? saknes. Ta?u, ja l?dz?s noliek vi?a v?stuli Dzidrai ?igurei-N?mandei un toreiz?jam PSRS Augst?k?s Padomes Taut?bu padomes priek?s?d?t?jam Vilim L?cim, kas rakst?tas sa?utum? par notieko?o, tad redzams, ka Oj?rs ir ?oti tuvu br?dim, kad il?zijas k? ?iletes sagraiz?s dedz?gi tic?g? komjaunie?a sirdi un ies?ksies t? ar? nepabeigt? dr?ma -- Oj?ra V?cie?a m??s. Bez m?tiem, dekor?cij?m, kost?miem, direkt?vu un m?r?u sv?tumiem, ideju likm?m pret dz?v?bas m?ru.

K? vienam, t? otram Oj?rs, retoriski kliedzot, izmisis prasa: k? lai run?, k? lai raksta, ja av?zes, ja radio melo, kam?r cilv?ki iet boj? zem tankiem, kurus rot? vi?a tic?bas karogs, kas agr?k noz?m?jis br?v?bu? ?M??o Vili L?ci, sakiet, k?du dzejoli lai raksta, ja sirds dzi?umos cilv?ks ir pret to, ka tanki iet pret demonstr?ciju.? Vilis L?cis atbild?ja, ka j?raksta paties?ba, ta?u j?atceras, ?uz k? dzirnav?m m?s, padomju rakstnieki, ar savu dai?radi lejam ?deni? M?s nevaram ignor?t ?o apst?kli un liet ?deni uz padomju valsts un padomju tautas ienaidnieku dzirnav?m. Ja rakstnieks to alla? atcer?sies un saprat?s, tad vi?? ar? atrad?s pareizo sam?ru, izraugoties gai??s un tum??s kr?sas savai dai?radei.? Ung?rijas ciklu Oj?rs sarakst?ja p?c ??s v?stules...

Un tad n?k pr?t? dzejnieka programmatisk?, pret sevi ne??l?g?, atkailin?t?, ?ermu?ain? deklar?cija Mana biogr?fija (1962.), kas bija paredz?ta k? priek?v?rds dzejo?u kr?jumam Maskav?, bet kas saprotamu iemeslu d?? netika public?ta:

?Tas nav tas, ko esmu vai neesmu redz?jis, esmu vai neesmu dzird?jis. T? nav t? dzim?anas diena, kur? n?cu pasaul?, un ar? nav viena no t?m n?v?m, kur? nomir?u. T? ir cilv?ka dv?seles lau?anas un rad??anas biogr?fija. Mana -- v?rda piln?, vispiln?kaj? noz?m?.

...?e?inam bija p?rkondimdo?a balss. Vi?? bija mil?a augum?. K?ds vecs zvejnieks pazaud?ja brilles. ?e?ins deva r?kojumu, lai aizs?ta jaunas. Sekoja, vai ir aizs?t?tas.

J?s saprotat, ka ?e?ins man bija zin??anu, di?enuma un taisn?guma simbols.

Pav?iks Morozovs bija mans rota?u biedrs. Vi?u nod?ra m?su ienaidnieki. Es vi?iem izd?ru acis. J?s saprotat, ka es izd?ru acis ilustr?cijai gr?mat?. Es dal?ju pasauli sarkanajos un baltajos. S?rtos neredz?ju.

...T?vijas kara laik? m?su m?ju apjoza ar dzelo?dr?t?m. Izsitumu t?fs. Septi?padsmit gu?o?ie. Divi miru?ie. M?s divat? ar t?vu uz k?j?m.

J?s saprotat, ka es redz?ju fa?ismu caur dzelo?dr?t?m. V?l?k redz?ju, ka briesm?gais gr?mat?s nemaz tik briesm?gs nav. Dz?v? ir briesm?g?k. Es kliedzu: ?Par Dzimteni! Par Sta?inu!? Man ?ie divi v?rdi bija viennoz?m?gi.

Kad arest?ja manu t?vu, man? komjaunie?a istab? ien?ca mans tr?sdesmit sept?tais gads un pras?ja, kur ienaidnieka proklam?cijas. Es ie??ros sve?ajam cilv?kam kr?t?s un kaut ko kliedzu. Ilgi vai neilgi, nezinu. Sve?ajam bija sirdsapzi?a. Vi?? aizg?ja. Var?ja neaiziet. J?s saprotat, ka t? satik?s mana paties?ba un mana nepaties?ba. Satik?s nopietnai sarunai.

Un tom?r... Kad Sta?ins nomira, es uz k?p?u laukumi?a rakst?ju dzejoli. Nevar?ju nerakst?t.

P?c tam man? kaut kas s?pot sal?za. Es s?ku iz??irt kr?sas. Man? nogulsn?j?s gan divdesmitais, gan divdesmit otrais kongress. Tie run?ja par manu prieku un s?p?m. Atbild?ja uz jaut?jumiem, uz kuriem zin?ju atbild?t, un ar? uz tiem, kuru beig?s st?v?ja jaut?jumz?me. ?ie kongresi nogulsn?j?s man?, cit?di tie nevar?tu b?t mani kongresi.

J?s saprotat, ka es vairs nebiju puika.

...Kad viens kolhoza priek?s?d?t?js no trib?nes meloja, ka kolhozs gada laik? p?rv?rt?sies par parad?zi, kaut zin?ja, ka saimniec?bu ir nolaidis, es vi?am pateicu, ka vi?? ir...

J?s saprotat, ka biju sastapis vienu no tiem, kuriem XX kongress visp?r nebija bijis. Es sapratu, ka vi?? nav viens, cit?di vi?u tik ilgi trib?n? neb?tu tur?ju?i. Es atdo?u visus savu domu un j?tu automobi?us, lidma??nas un ra?etes, lai vestu deleg?tus uz XX kongresu, kuram j?notiek tan?s dv?sel?s, kur?s ?is kongress v?l nav noticis.

Turkl?t kop? ar akad?mi?i Kr?i?anovski esmu uzrakst?jis Var?avjankas tekstu, kop? ar komponistu Aleksandrovu Sv?to karu un sap?oju kop? ar skulptoru ?eizvestniju rad?t kosmosa iekaro?anas monumentu.

J?s saprotat, ka mani kongresi nost?d?ju?i manu dv?seli uz starta l?nijas.?

Dv?seles ce?a trajektorija Oj?ra dz?v? arvien nenov?r?am?k pietuvoj?s kardiogrammas z??im.

Gundega Rep?e, rakstniece, pa?laik beidz darbu pie gr?matas Br?lis par Oj?ru V?cieti

Posted by ingarix at 9:23 AM EDT
Saturday, 4 October 2003
diena
Uzslavas
Gundega Rep?e, rakstniece

Tevi paslav?ja, tevi uzteica! Un tu, cilv?ks, no labo v?rdu m?kst? v?ja pieglaud ausis. Ja slav?s dikt?k, met?sies gar zemi un aiz prieka -- k?jas, rokas tirin?si. Labie v?rdi tak tik bie?i sakalst kabat?s, pasaul? nepalaisti, t?lab tagadi? priec?jies, svini un g?sti pa?apzi?u, ka tevi paslav?ja i prezidente, i vald?ba, ?progres?vie? ?urn?listi par pareizo izv?li, balsojot par Latviju Eiropas Savien?b?. K?p?c nepriec?jies? Atkal jau kaut kas nav pa pr?tam, atkal nav labi?

Nav. Tu juties pazemota, ka demokr?tisk? valst? k?da no izv?l?m tika atz?ta par pareizu, bet cita -- par nepareizu, ka tos pirmos k? paklaus?gu gan?mpulku paslav?ja, otrus -- nosauca par stulbe?iem un nodev?jiem. Par ko man tika ?paldies?? Es ta?u nebalsoju, lai patiktu prezidentei, Rep?em vai Ozoli?am. Tad par ko mani slav?ja? Neslav?ja. Ar pirkstu ac? iebakst?ja, ka modernie kr?vu kr?vi tup sav? bronzas birz?t? un t?vi??i p?rrauga savu rij?go tautu, par kuru, izr?d?s, ne vienm?r vari b?t pavisam dro?s. Bija j?nervoz?. M?ti??i -- t?vi???s uzslavas saturs p?c referenduma bija pazemojo?s cilv?ka br?vai izv?lei.

Tie pa?i ?audis, kuri tiecas pie?emt likumus minorit?t?m, cit?dajiem, sav?dajiem un vis?di cit?di no normu kast?m izkritu?ajiem, nodemonstr?ja savu patieso p?rliec?bu -- ka ir pareizas un nepareizas p?rliec?bas, ka ir pareizi un nepareizi ?audis. Ko v?rta t?da uzslava? Noliekama arh?vos. Turpat, kur kritikas par at?au?anos teikt ?n?? latvie?u l?dzdal?bai Ir?kas okup??an?, atvainojiet, atbr?vo?an?.

Liekul?ba ar laiku izr?da cini?us. Rado?ai domai tas ir cementa v?ks. Cinisma rakstur?g?k? pavadone ir garlaic?ba. Jo cinisms ir pa?pietiekams, tam ir tikai nedaudz vari?ciju.

Ta?u velti visu vainu velt uz savas izredz?t?bas un pareiz?bas aps?stajiem. Ar? neaps?staj? sabiedr?bas da??, grozies uz kuru pusi gribi, domin? priek?stati un mode?i par pareizu dz?vi, pareizu izskatu, pareizu dz?vesveidu, pareizu izv?li kult?r? utt. Tikai v?rdos ma?am savu ma?amo, k? jebkur? br?ni??s sav? pat?b?. Ja esi pats, tad dz?vo pats par sevi, jo, neiek??vies neformul?taj? piedien?b?, tu paliec s?k?jam savu unik?lo ?k??i. Un paliec arvien joc?g?ks. Atbalss tevi nepaz?st.

K? tad, es m??inu m?c?ties pie?emt cit?do. Ne?aut visam krist uz nerviem, kas man ??iet absurds vai no??lojams. Vai smiekl?gs. Reiz?m tas ir gau?i, gau?i gr?ti. Nu, piem?ram. Braucu sept?taj? tramvaj? uz Maska?ku. M???bu nebiju tur bijusi, jutos k? ?rzem?s -- k?d? H?rlem? vai Bronks?. ?is tramvajs, starp citu, smar?o pavisam cit?d?k nek? tas, kur? kurs? uz Me?aparku. Citas ziepes, citas dr?bes, cits balsu ska?ums un inton?cijas. J?, tepat pie pieturas gu? jaunietis atv?zt?m k?j?m ar div?m ??irc?m l?dz?s, uz vi?u skat?s resna, str?paina ka?ene, sp?d saule un smar?o uzsilu?as k?avu lapas. Tas ir kaut kas cits. Tu negribi to pie?emt, bet tas past?v. Tu, protams, k?rt?jo reizi nezini, ko dar?t, lai pal?dz?tu. Un saj?ties no??lojami p?r?ka par kritu?o, kas izdar?jis ?nepareizo? izv?li. L?k, es zemapzi?? imit?ju varas attieksmi pret tautu. Tu brauc t?l?k. Piepe?i tramvajs zvana, strauji bremz?, tu pielec k?j?s un ieraugi uz slied?m ce?os nometu?os piedz?ru?u tr?sdesmitgadnieku, kur?, bezzobainu muti saverk???jis flirt?jo?? urskul?, skat?s ac?s tramvaja vad?t?jai. Vi?ai ir sarkans d?emperis un l?pas, vi?as sejai p?rsl?d pateic?bas bl?zma, ta?u, krieviete b?dama, vi?a s?kotn?ji t?lo bargo. Atver logu un savam ?alim uzb?auj -- ?as sam poje?e?, morda! Un abi smejas, tramvajs visbeidzot sakustas, ?alis, laim?gi smaid?dams, aizstreipu?o, vad?t?ja ko?eti groz?s un piek?rto friz?ru, man nez k?lab pa galvu mais?s Dostojevskis. M?la! K?p?c es nepaslav?ju? K?p?c es iedom?jos, ka m?lai j?izskat?s cit?di?

Posted by ingarix at 3:58 PM EDT
Tuesday, 2 September 2003
rl liste
> CNN

Ha, es vel saprastu, ja piesietos FOX News - tie laiz kartigu
konservativo skatu uz dzivi. CNN ir nenormali garlaiciga, anti-
Busistiska velasmasina, kuru skatities var cilveki kuri velas iemigt.
Dodiet man kartigu, energistisku skatu uz dzivi, kur cilveki nebaidas
izteikt asus viedoklus. Diemzel Amerika to atlaujas tikai
konservativie. Jo liberali ar savu superjutigumu pret ikkatra sajutam
un viedokliem baidas muti pavert, lai tikai kadu neapvainotu.

Posted by ingarix at 10:13 AM EDT
bostona
Bostona un tai piegulosajos pilsetinas pedejas paris dienas briest un
sodien oficiali notiek Jurgi/Tautas parvaksanas svetki. 1. Septembri
parasti sakais jaunais ires ligumu periods. Pilseta atgriezas dazi
simti tukstosi studentu. Viss kopa tas rada tadu patikamu haosu.
Dazbrid gandriz izskatas, it ka butu sakusies kaut kada evakuacija.
Pa ielam brauc lidz ukai parbaztas masinas. Dzipi un pikapi
piekrameti ar mantam, ar uz jumtiem uzsietiem gultas matraciem.
Iretos parvaksanas businus un gruzavikus pa saurajam ielinam censas
novadit cilveki, kuriem si ir vai nu pirma reize pie tadas masinas
stures, vai kuri ir pilnigi apmaldijusies Bostonas ielu haosa. Uz
ielam metajas mantas, kaut kas tiek nests ieksa, ara. Sauras ielas
tiek bloketas, cilveki taure, lamajas. Iedomajieties, ka Riga peksni
kadi 200,000, 300,000 cilveku parvaktos paris dienas.

Posted by ingarix at 10:11 AM EDT
reklama
Jocigu reklamu redzeju delfi.lv. Tads mazins Hansabankas banneritis ar
tekstu - Student! Bez kartes ka bez rokam. Tekstam ka tadam, varbut ari ne
vainas, bet mani visvairak samulsinaja pavadosie atteli. Kada aizkorketa
pudele ar paukski (kuru attelo tris smukas svitrinas) aizlaiz korki pa
gaisu tiklidz tam pieskaras plastikas norekinu karte. Lidz sim zinaju par
loti dazadiem aizkorketu pudelu attaisisanas veidiem, tacu vel nekad neesmu
redzejis, ka korkus taisitu vala ar plastikas norekinu kartem. Vai tas
vispar ir iespejams nesabojajot karti tik talu, ka ta klust nelietojama, un
ir jaapmaina pret jaunu? Nelielu apjumumu ari izraisija plastikata kartes
un aizkorketas pudeles kombinacija. Busim atklati - ne jau nu limonadi vai
kvasu tas students tik loti grib, ka gatavs korki plest nost ar Hansabankas
maksajumu karti. Vienigie dzerieni, ko korke stikla pudeles, ir
alkoholiski. Vai Hansabanka popularize Latvijas jauniesu nodzersanos,
alkoholizaciju, un visparejo degradaciju? Kapec si norekinu karte nevaretu
tikt izmantota ka studiju gramatu gramatzime? Neliels linealins? Vai pamats
uz kura uzlimet spikeri? Un ja turpinam runat par asociacijam, tad
plastikata norekinu kartes visbiezak man asociejas ar baltam linijam uz
tualetes poda vaka.

Posted by ingarix at 10:07 AM EDT
rl liste
Runajot par to, ka visu nevar vainot uz launajiem imperialistiem.
Nupat, rita vingrojumu laika klausoties BBC radio zinas, sapratu, ka
albanu apelsinu audzetaju vislielakais ienaidnieks varetu but
usainais francu McD demoletajs. Kapec? Lai albanu apelsinu audzetajam
butu pelna, vina cenai ir jabut 3x lielakai par grieku apelsinu
audzetaja cenu. Griekis var atlauties izgazt savu produktu par leto,
jo sanem nenormalakas subsidijas no ES. Ja ES gribetu uzvesties
godigi, tad tai butu jalauj Albanijai vai nu uzlikt grieku apelsiniem
300% ievedmuitu, vai jaizbeidz savu zemnieku subsidesana. Tacu
jebkadas runas par subsidiju samazinasanu, momenta noved pie
streikojosu francu fermeru traktoriem uz valsts sosejam. Ta nu sie ES
zemnieki ir vainojami pie albanu problemam. Un protams, ES visu laiku
spiez uz Albaniju, lai ta nelauj saviem pilsoniem nelegali begt uz ES
valstim. ES zemnieku labklajibas varda tiek radits Albanijas bada
koncentracijas getto.

Posted by ingarix at 10:04 AM EDT
Monday, 1 September 2003
diena
Sib?rija nav pasaules mala
Tekla ?aitere

Krist?ne Strauj? no Bauskas dodas m?c?t latvie?u b?rnus Sib?rij? -- Kurzemes Ozolain?

L?st, l?st un l?st. Rudens tik tie??m ir kl?t, t?p?c zi?a par to, ka laikraksta Bauskas Dz?ve ?r?tata korespondente Krist?ne Strauj? nol?musi m?rot ce?u uz Sib?rijas ciemu Kurzemes Ozolaini, lai m?c?tu latvie?u b?rnus run?t dzimtaj? valod? un dz?vot latviski, neliekas nekas ?rk?rt?gs. Tiesa gan -- jaunajai sievietei priek?? st?v gana t?ls ce??. Ta?u kad v?l, ja ne jaun?b?, apg?t pasauli?

Skumt nav laika

Ciemojoties pie Krist?nes Bauskas Dz?v?, nevaru piekrist jaun?s sievietes apgalvojumam, ka vi?a esot intraverta -- sev?, uz iek?u v?rsta. Ar Krist?ni ir viegli b?t kop?, vi?a vie? sarunu biedr? uztic?bu, ir jauka un atkl?ta. Tauj?ju, k? gan vi?a sad??ojusies m?rot t?lo ce?u uz pasaules malu. Krist?ne smejas: ??is b?s jau mans otrais m?c?bu gads Sib?rij?! No Omskas apgabala Aug?bebriem atgriezos tikai j?nija s?kum?!?

Krist?nei nav j?uzdod jaut?jumi, sarunas biedrene labpr?t atceras Sib?rij? aizvad?to gadu, pasmejas, ka, pavadot mazmeitu t?laj? ce??, vecm?mi?a Vera, kura Krist?ni uzaudzin?jusi, b?d?jusies -- reiz latvie?us ar varu izveda uz Sib?riju, bet tu brauc pati!... Ciemakukulim Krist?ne veda l?dzi ?urn?lus Santa, cerot, ka tie ieinteres?s turienes sievietes. V?l?k n?c?s atz?t, ka bija k??d?jusies -- spo?ie ?urn?li nepiesaist?ja aug?bebrie?u uzman?bu, jo, pirmk?rt, reti kura prot latvie?u valodu, otrk?rt, Santa bija vi??m sve?a dz?veszi?a.

Dodoties ce??, Krist?ne paklaus?jusi Sib?rij? jau biju??s skolot?jas In?ras Anti?as padomam un l?dzi pa??musi tikai p?ris d?insu bik?u un vair?kus biezus d?emperus. Tagad vi?a atz?st, ka b?tu noder?jis ar? k?ds romantisk?ks t?rps. ?ogad vi?as skap? b??ot ar? ?sts vatenis un velte?i.

Jau uz nopietn?kas nots Krist?ne st?sta, ka p?rn septembr? braukusi uz Aug?bebriem, nacion?lpatriotisku j?tu vad?ta, un galu gal? -- nav jau Sib?rija nek?ds pasaules gals. Skumt nav bijis laika. Krist?ne m?c?ja latvie?u un ang?u valodu gan b?rniem, gan pieaugu?ajiem, vad?ja inform?tikas nodarb?bas jaunie?iem, savu laiku pa??ma aerobika un d?mu klubs, ko Aug?bebros nodibin?ja In?ra Anti?a.

Krist?nei ac?s atkal spr?g? smieklu velni?i: ?Neesmu nek?da di?? m?jsaimniece, sib?rietes man iem?c?ja gan cimdus ad?t, gan Sib?rijas pelme?us tais?t!? Savuk?rt Krist?ne vi??m m?c?ja iz??t un str?d?t ar datoriem, run?ja par stilu un kr?su salikumiem. In?ra Anti?a d?m?m bija iem?c?jusi p?t grozi?us, un sib?rietes to ier?d?ja ar? Krist?nei, sakot -- rau, viena latviete mums ?o m?ku atveda, otra aizved!

Pazaud? roz? brilles

Neb?tu pareizi teikt, ka Krist?ne neilgoj?s p?c m?j?m. Saikni ar dzimteni uztur?ja telefona zvani un v?stules, kas nereti uz Latviju ce?oja pat divas ned??as. Krist?ne saka, ka aizvad?t? m?c?bu gada pirmo pusotru m?nesi vi?a staig?jusi k? ar roz? brill?m uz ac?m: ?Ar mani cent?s run?t latviski, nemit?gi aicin?ja uz t?jas galdiem, kas bija kl?ti k? uz k?z?m. Izjutu ?sto krievu ?armu. Bet, kad vi?i mani iepazina, kad s?ku pras?t, lai b?rni apmekl? ne tikai inform?tikas, bet ar? latvie?u valodas nodarb?bas, kad iest?jos par k?du puis?ti, kuram bija otr?s pak?pes apdegumi un kuru viet?j? paraupj? feld?ere lika ?rst?t m?j?s, kaut gan vi?am bija nepiecie?ama nopietna medic?niska pal?dz?ba, sajutu, ka ?arms vairs nav tik visaptvero?s.?

Tom?r aizvad?to Sib?rijas gadu Krist?ne atceras ar lielu prieku. Kad iepazinusi cilv?kus, vi?u trad?cijas un dz?ves stilu, sapratusi, ka nedr?kst grib?t visu un uzreiz: ??sten?b? latvisk? dz?veszi?a tur ir ?oti trausla. Latvie?u tautas dziesmas vi?i dzied ?astu?ku stil? akordeona pavad?jum?, toties zina daudzas latvie?u dziesmas un to v?rdus, k? jau baltie?iem vi?u s?tas ir t?ras, un sievietes ir ?aklas str?dnieces.

Ta?u liel?kaj? da?? vec?ku v?l nav iesak?ojusies p?rliec?ba, ka vi?u b?rni var?s izsisties dz?v? tikai tad, ja b?s izgl?toti. Ciem?, kur ir ap 65 m?j?m un ap 160 past?v?go iedz?vot?ju, kur uz vienas rokas pirkstiem var saskait?t v?rie?us, kuri str?d? un ?iver?jas, vec?ki ?sti nej?t motiv?ciju s?t?t b?rnus uz Latviju.?

Krist?ne atz?st, ka cieminieki ir nedaudz p?rlutin?ti, jo pal?dz?ba mazajai Latvijai no liel?s Latvijas n?kusi p?rlieku d?sna un pa?saprotama, pie t?s jau pierasts. Lai gan n?kamaj? gad? atv?l?ti diezgan lieli l?dzek?i programmai Atbalsts latvie?u diasporas izgl?t?bai Krievij?, cilv?kiem b?s j?saprot, ka ar? pa?iem stingr?k j?sien saites ar dzimteni, vispirms jau ar valodas pal?dz?bu. Uz sadarb?bu k?ri da?i skol?ni, vair?ki jau m?c?ju?ies Latvijas skol?s, biju?i te ekskursij?, piedal?ju?ies vasaras nometn?s, Aug?bebru koris dzied?ja Dziesmu sv?tkos.

V?l dzi??k taig?

Aug?bebros Krist?nei palika labi draugi. Vi?a sauc krieviskotos draugu uzv?rdus -- Ozo?inu, Jekaterinu Raibo, Maigu Benki, kura ?ogad pavasar? m?c?j?s J?rmalas alternat?vaj? skol?, Lidiju Vokeng?ti, kura m?c?j?s Valmier?, un citus. Ta?u ?oruden Krist?ne m?ros v?l t?l?ku ce?u.

?Septembra vid? do?os uz Maskavu, tur p?rs?d??os vilcien? Maskava--Abakana. P?c div?m diennakt?m izk?p?u Omsk?, kur mani sagaid?s Latvie?u biedr?bas p?rst?vis. No r?ta ar autobusu do?os uz Omskas apgabala Taras rajonu. Tad b?s j?veic ce?? p?ri Irti?as upei un j?dodas 40 kilometru iek?? taig? l?dz Aug?bebriem. No turienes l?dz Kurzemes Ozolainei ir vairs tikai 12 kilometru. Protams, ?ogad man b?s viegl?k, jo Aug?bebros str?d?s Lelde Kei?a -- tik t?lu no dzimtenes katru latvieti izj?ti k? tuvu radinieku.?

Krist?ne priec?jas, ka Kurzemes Ozolaine ir v?l neskarta vide -- skolot?ji tur nav str?d?ju?i un cilv?ki nav ar pal?dz?bu no Latvijas izlutin?ti. Tur darbojas pamatskola un latvie?u valodas apguve ir katra br?va izv?le.

Krist?ne ir beigusi Policijas akad?miju, ir diplom?ta juriste un cer, ka zin??anas var?s izmantot, kad Aug?bebros b?s j?k?rto Nacion?l?s skolas dokument?cija. Atvadoties Krist?ne saka, ka vi?? m?tot t?luma alkas, ta?u visa pamat? esot apzi?a, ka vi?as m?jas ir Latvij? un, ka vi?a te noteikti atgriez?sies

Posted by ingarix at 11:35 AM EDT
Sunday, 31 August 2003
diena
Riska asi?u gar?a
Normunds Naumanis, Dita Rietuma

M?ksl? svar?gas divas lietas -- gatav?ba uz?emties risku un p?rliec?ba, ka dari pareizi, uzskata Laila Pakalni?a

?or?t Laila Pakalni?a aizlidoja uz Ven?ciju -- zi?a par vi?as jaun?s sp?lfilmas Pitons, kuras Latvijas pirmizr?de b?s oktobr? jaunaj? Stokmana daudzz??u multipleks?, iek?au?anu presti?? festiv?la konkursa programm? jau izmetusi goda apli pa Latvijas medijiem. Tie??m saist?ba ar ?o pasaules visvec?ko un vienu no presti??kajiem kinofestiv?liem Latvijai l?dz ?im ir bijusi vien?gi sensen?s Dzidras Ritenbergas 50.gados sa?emt?s balvas veid? (par lomu ukrai?u film? Malva). Laila jau ne reizi st?st?jusi, ka nek?du ?mafijas sp??u? te neesot, ar? lobija -- n?. Vi?a no interneta ir izdruk?jusi festiv?la pieteikuma anketu un pa pastu aizs?t?jusi kop? ar filmas kopiju. Viss t?l?kais jau ir bijis festiv?la atlases komisijas zi??. Teor?tiski to var izdar?t jebkur? re?isors jebkur? valst? -- s?t?t savu filmu presti?as skates v?rt?jumam. B?t izraudz?tam -- ar? tas ir v?rt?jums, galu gal? ?nepieradin?t?? kino sada?? Upstream, kur? r?da Pakalni?as filmu, t?du ir tikai 18 un vi?as konkurents ir, piem?ram, d?nis Larss fon Tr?rs -- jau iecelts XX gadsimta kinoklasi?u k?rt?. Lailai gan ir liela festiv?lu pieredze -- vi?a ir pirm? latvie?u re?isore, kuras filmas tika r?d?tas pasaules galven? -- Kannu festiv?la programm?, otr? presti??kaj?, ta?u ?rpuskonkursa, skat?. Tur pabiju?as gan dokument?l?s filmas Pr?mis un Pasts (unik?ls iz??mums Kann?m, kas dokument?lo kino ignor?!), gan debijas sp?lfilma Kurpe. N?kamais izg?jiens lielajos starptautiskajos ?de?os notika ar 2001.gada Papa Genu, desmit min??u filmu, kas k? pas?t?juma darbs tika veidota Latvijas dal?bai Ven?cijas m?kslas bienn?l?. Dokument?l? filma, kur? R?gas nomal?s satiktie cilv?ki klaus?j?s Mocarta m?ziku un kamera fiks?ja to emocijas -- bija tas laim?gais gad?jums, kad t?lot?j m?kslas projekta kontekst? rad?tais kinodarbs nebija vien bild?tes viendien?tes, bet sp?ja eksist?t patst?v?gi, turpinot ce?u pasaul? un v?cot balvas.

Lailas -- profesion?las, Maskav? diplom?tas TV ?urn?listes un kinore?isores -- CV ??iet rado?o uzvaru p?rbl?v?ts, kaut ir biju?as pauzes, neveiksmes, ?partneru? nodev?bas. Un tom?r -- k?p?c uz Pakalni?u pasaul? uz?eras?

Vi?a ar tren?tas dokument?listes un fakt?ru p?tnieces v?r?bu savu kino veido no nians?m un nojaut?m, pusto?iem un atmosf?ras, nedzenot ar pletni uz priek?u si?etu, st?sti?u -- t?, lai visiem viss b?tu skaidrs. Lailai pieder teiciens, ka vi?a taisa nepareizu kino, kino, kas nav b?v?ts p?c bro??r?s no s?rijas: k? rad?t labu scen?riju? -- pied?v?taj?m formul?m. Un vi?a ir piln?gi p?rliecin?ta, ka kino ir j?taisa vai nu korekti, vai drosm?gi... Sarunas gait? Lailai izspr?k, ka lielie festiv?li, piedal??an?s tajos ir ar? k? alibi, balsts -- vi?as k? savdab?ga, stilistiski neparasta m?kslinieka -- eksistencei. Varb?t te, Latvij?, ne vienm?r l?dz galam saprasta m?kslinieka eksistencei -- t?ds b?tu patva??gais papildin?jums...

Starp citu, Laila Pakalni?a ir diplom?ta ?urn?liste un jau p?ris gadu str?d? ikdienas darbu Dien?. Tas pal?dzot struktur?t dz?vi.

NN. Tagad mums var?s p?rmest lob??anu -- re, kur tr?s Dienas cilv?ki cits citu publisko apm??o... Bet k?das tev ir izj?tas pirms Ven?cijas?

Nezinu. Nu, prieks, ka tie?i mana ir pirm? latvie?u filma, kas nok?uvusi Ven?cijas konkurs?... Bet es ta?u esmu ar? pirm? Dienas koment?t?ja, kas tur b?s, Ozoli?u ta?u nepa??ma... Joks!

DR. Ozoli?? filmas netaisa no darba br?vaj? laik?.

J?, Pitons at??ir?b? no Kurpes tapa paral?li maizes darbam.

NN. Laila, neraugoties uz kinobadu Latvij?, uz ?procesa neesam?bu?, tev tom?r san?k iespaid?gs rado?ais CV: desmit neatkar?bas gados 2 sp?lfilmas, 14 dokument?l?s filmas. Kam?r citi vaid par mazaj?m kinonaud?m, tu nepilna gada laik? starp ikdienas ?urn?listes darbiem sp?lfilmu uzfilm?, samont?, ieska?o. Citi gadiem n?s?jas ar vien?go ideji?u. Varb?t paties?b? valda ideju bads?

DR. Varb?t tev ir savs sievietes varon?bas koncepts?

Viss ir tik ?oti vienk?r?i. Ir j?film?. Varb?t tas k?du tracin?s, bet man atkal jau ir gatavs scen?rijs. Nu, gandr?z gatavs. Un es to iesnieg?u konkurs? uz valsts fians?juma pie???rumu...

NN. L?k, past?sti, k? filma rodas tev!

Es mont??u redzu tad, kad es rakstu. Ja ideja man? noveco, t? j?atmet. Nevaru iedom?ties, ka desmit gadus var?tu aukl?ties ar vienu filmu. 2000.gad? rakst?ts scen?rijs man liekas vecs, lai gan citi saka: tas ir svaigs (runa ir par apst?k?u sakrit?bas d?? nerealiz?to filmu par teroristiem.). Katr? n?kamaj? film? tu ieliec kaut ko sev jaunu -- t?mu, pa??mienu, ko gribi apg?t. Piem?ram, Piton? tagad man jau ir ugunsdz?s?ji, nu, nevaru es atst?t vecaj? scen?rij? tos ugunsdz?s?jus! Es nevaru kr?t idejas kaudz?.

NN. K?p?c ne? Ir re?isori, kas vis? sav? dai?rad? kopj vienu t?mu... Vai t?s, ko tu negribi atk?rtot, ir mesid?a (v?st?juma) vai kinematogr?fisk?s idejas?

Saj?tu idejas. Jo kino nav tikai vizu?ls darbs, t?s ir visda??d?k?s saj?tas. Es bi??in netic?ju Fell?ni, kad vi?? gr?mat? raksta, ka filma var atn?kt k? sapnis. Vienk?r?i atn?kt. Bet tad es braucot nokritu no rite?a, un filma man atn?ca -- k? saj?ta! Tuk?? iel? es nog?zos un p?k??i no kr?ma apak?as dzirdu balsi: a vi ?e u?ib?is? (vai j?s nesasit?ties?). Tur s?d?ja divi bom?i?i. Un t? bomzene man saka: a to ja perepugalasj (cit?di es sabijos). No ??s vietas, ?? br??a es s?ku rakst?t scen?riju. Tas man pal?dz?ja izdz?vot to pauzi starp Kurpi un Pitonu. Es nebiju ?rpus kino, es biju iek?? kino -- scen?rija rakst??ana man sag?d? baudu t?pat k? film??anas process. Es gan neesmu nek?da ask?te, nevar?tu tikai rakst?t scen?rijus un kraut tos ?up?. T? b?tu liela tra??dija, ja es nevar?tu tais?t filmas.

NN. Egoistisks secin?jums.

J?. Un t?r?t lielu naudu turkl?t.

DR. Da?am labam skat?t?jam ??iet, ka tavs kino ir d?vains, nesaprotams...

NN. Par to m?s v?l parun?sim, bet vai kino tie??m vajag to lielo naudu? Vai ar jaun?m datortehnolo?ij?m nav l?t?k?

DR. Ar? t? ir liela nauda -- Larsa fon Tr?ra Dogvila maks? 12 miljonus dol?ru, kaut film?ta ar digit?laj?m kamer?m.

Saprotu, tu gribi spiest uz digit?lo form?tu, uz it k? mazbud?eta tehnolo?ij?m, bet tas ir m?ts. Nevar par 20--30 t?ksto?iem uzfilm?t filmu, jo ar? kino viss maks? tik, cik maks?. T?mes strukt?ra veidojas objekt?vi -- kameras ?rei tur 10 t?ksto?i, pati filmlente d?rga utt. Uz DV var taup?t, ta?u, ja k?ds dom?, ka ciparu tehnolo?ij? nevajag labas gaismas, kas ir ?oti d?rgas, tad filma b?s vienk?r?i nelietojama. T? naudas taup??ana un nabadz?ba n?k no ekr?na ?r?. D?rdz?bu veido ar? tas, lai filma atbilstu m?sdienu tehnolo?iska produkta kvalit?tei. Var ?maukties un Dolby viet? ierakst?t stereo, ta?u tad ?o filmu nevar?s r?d?t pasaul?. Nevar tais?t filmu vienam Latvijas kinote?trim tikai t?p?c, ka t? b?s l?t?k. Tas noz?m? aizsl?gt durvis filmai uz pasauli. Kaut vai tikai teor?tisk?s durvis. M?s jau t? ekonom?jam, kur vien var. Galvenais, ko paties?b? nedr?kst?tu dar?t, -- taup?m uz cilv?ku r??ina, uz l?to darbasp?ku, kaut gan es uzskatu, ka alg?m visiem cilv?kiem -- es te nerun?ju par re?isoru, scen?ristu -- kino ir j?k?pj vai j?b?t vismaz norm?l?m, lai nav j?haltur? citur. Un pats tra?isk?kais -- m?s taup?m uz film??anas perioda sa?sin??anu. No devi??m ned???m uz piec?m -- tas ir ?rpr?ts. Ja es esmu izr??in?jusi, ka ?? epizode j?m??ina tik un tik ilgi, lai dabisk? ce?? non?ktu pie v?lam?, tad nevar neko sasteigt -- tas atsp?l?jas uz kvalit?ti. Un visi ir nomoc?ju?ies, p?rstr?d?ju?ies, nervozi.

DR. Ko tev noz?m? ?saprast vai nesaprast? filmu? Un ko ar saprotamu kino dom? tie, kas pie??ir naudu?

Tad j?s?k -- kas to naudu dod?

DR. Valsts!

Un kas ir valsts?

Ja filma ir patie??m slikta, kas gan atkal ir diskut?jams jaut?jums, jo tikai indiv?dam, ?k?dam? ??iet, ka filma IR slikta, tad parasti s?kas -- nodok?u maks?t?ju nauda... Atkl?ti sakot, man nav kompleksu, ka es izlietoju fondu naudu -- vai t? ir k?da V?cijas fonda, Kult?rkapit?la vai k?da cita. Cits jaut?jums b?tu, ja t? b?tu priv?t? nauda. Es t? saprotu, ka Eirop? ?ie fondi ir rad?ti kult?ras un m?kslas atbalstam. Nevis lai ra?otu produktu, kur? nestu pe??u. Vai koplieto?anas vai vislieto?anas preci. T?p?c nevajag uztraukties, ka uz filmu vai k?du citu m?kslu, kas ra?ota Latvij?, neaiziet visi divi miljoni iedz?vot?ju. Tas ir norm?li. Ir vienk?r?i j?no??ir, kas ir m?ksla, kas -- izklaide. Izklaidi nevajag subsid?t. Ar? Kult?rkapit?la fondam. Bet probl?ma, man ??iet, ir citur. Visi nemaz nevar saprast, ka m?ksla ir kaut kas, ko nevar garant?t. M?kslinieks nevar zin?t, kas galu gal? san?ks. Varb?t m?sls. T?p?c ir risks. Vienm?r. Ja nodarbojies ar m?kslu. Es katru reizi staig?ju pa na?a asmeni un varu nokrist ab?s pus?s. Ja tu nej?ti ?o riska asi?u gar?u, tas noz?m?, ka ej iem?t?s taci??s, un tas nevienu nep?rsteigs, s?kot jau ar pa?u. Dzejnieks risk? ar v?rdu, kinore?isors ar? ar lielu naudu. Bet risks ir j?uz?emas, un t? ir atbild?ba. Kad es tais?ju Papa Genu (un t? nebija liela nauda, tikai ?etri t?ksto?i), visu biju izdom?jusi, bet es nezin?ju galveno -- vai un k? nostr?d?s pa??miens, tas, ka es apst?dinu cilv?kus uz iel?m un pied?v?ju vi?iem klaus?ties Mocarta m?ziku. Var?ja ta?u element?ri -- mani rupji pas?t?t.

Protams, kad tu taisi komercpreci, teiksim, rekl?mu, tu nevari produkta pas?t?t?jam pateikt: ziniet, nezinu, kas tur san?ks. Bet ?ajos projektu aizst?v??anas pas?kumos pirms kino naudas dal??anas, ko ar? pie mums sauc mod?g? v?rd? par pi?ingiem, re?isoriem b?tu god?gi j?pasaka -- es nezinu, kas tur gala beig?s b?s. Es grib?tu filmu uz?emt, bet nezinu, k?da t? beig?s b?s. Es ar? tagad v?l nezinu, vai Pitons ir san?cis.

DR. Bet kaut k?di form?li, prognoz?jami kvalit?tes krit?riji, atsauksmes, recenzijas, atlase presti?iem festiv?liem -- tas ta?u liecina, ka tu kontrol? situ?ciju un labi zini, kas san?cis. Vai es maldos?

Nu, Ven?cijas festiv?la atlases l?mums ir zin?ms krit?rijs. Priek?noteikums, lai s?ktu notic?t.

NN. Es tev var?tu k? Kult?ras ministrijas funkcion?rs ?ajos laikos teikt -- tas nav r?d?t?js, jo pasaul? ir 700 festiv?lu, Ven?cija ir tikai viens no tiem. Kaut ar? m?s zin?m, ka tas ir pirmaj? trijniek?, augst?kaj? l?g?... Bet k? tad ir ar tavu seju pret Latviju, Latvij? tavas filmas nesaprotot...

Man ir saj?ta, ka es filmas taisu t?diem k? es. Cilv?kiem. Protams, Piton? ir pat viens joks, kuru var saprast tikai Latvij?. J?, es taisu ?eit. Bet manas tr?s dokument?l?s -- Ve?u, Pr?mi un Pastu -- r?d?ja Amerik?, man bija ?ausm?gas bailes: makdonalda un kokakolas zeme, ko es starp vi?iem ar savu ?nesaprotamo m?kslu?. Pirmais p?rsteigums bija piln?s z?les. Ne jau kluba tipa ?in??os, kur iet izgl?tota publika, vai smalka kino izpratnes un augstas kinokult?ras zem?, piem?ram, ?ehij?, bet ?norm?l? kino? maz? amerik??u pils?ti??, varb?t vien?gaj?, kas taj? pils?tel? ir. Un otrs -- ?rk?rt?gi atsauc?g? publika. Es biju piln?g? sv?tlaim?. Tad es sapratu -- katr? zem? dz?vo tik da??di cilv?ki un procentu?li t?du skaits, kuriem nav vajadz?ga Holivuda, ASV k? milz?g? valst?, ir vienk?r?i liel?ks nek? Latvij?. T? ar? ir atbilde par manu filmu nesaprotam?bu. Es negribu vainot skat?t?ju, l?k, vi?? ir stulbs, jo nesaprot manas lielisk?s filmas. Saprot un k? v?l! Vienk?r?i Latvij? to skat?t?ju ar cit?m pras?b?m pret m?kslu un dz?vi ir maz?k.

NN. ??da atzi?a skumji l?dzin?s tam, ko p?c skat?t?ju aptauj?m saka JR?T vad?t?js Alvis Hermanis: cilv?ki, kuriem vajadz?gs labs te?tris, ir tr?s, pieci t?ksto?i no miljona vis? R?g?. Ar? labas gr?matas tir??a Latvij? nep?rsniedz divus tr?s t?ksto?us. Mazais skat?t?ju tirgus ir iemesls, k?d?? R?g? nevar noskat?ties pat mazu da?i?u t? ?cita kino?, kas pl?c laurus festiv?los un veido ?steno pasaules kult?ras ainu.

Apzi?a, ka tu esi m?ksl?gi atstumts no kult?ras v?rt?b?m, ir baiga. Helsinkos, kas ta?u ar? ir maza pils?ta, ir klubu kino. Labi, tu vari palaist gar?m Fell?ni retrospekciju mart?, bet tu zini, ka t? b?s ar? citreiz. Tu neesi nokav?jis uz m??u. Latvij? ??s saj?tas nav. Pirms p?rmet skat?t?jam, ir j?saprot, ka kinov?sturi praktiski apg?t Latvij? nevar. No visa t? j?secina -- ir j?samierin?s -- ja Latvij? latvie?u filmu noskat?s pieci t?ksto?i cilv?ku, tas ir labs r?d?t?js.

NN. Kas veidojis tavu kino bag??u? Vai ir re?isori, no kuriem esi iespaidojusies?

?o jaut?jumu parasti uzdot ?rzem?s. Esmu izstr?d?jusi t?du autom?tisko atbildi -- panti?u, ko saku intervij?s. Nosaucu k?das person?lijas, virzienus -- fran?u jauno vilni, krievu kino, un interv?t?jam viss it k? par mani ir skaidrs. Bet paties?b? es nemaz neesmu dro?a, vai Maskavas kinoinstit?t? apg?t? pieredze ir t? ?st?, kas veido manu kino uztveri. J?, pieredz? un amat? ir kinoklasika, bet taj? ir ar? visas t?s slikt?s filmas, ko m?s redzam. Kino pieredze, izj?ta var pielekt ar? tad, ja redzi vienu filmu m???. Es dro?i varu apgalvot, ka manu kino uztveri veido literat?ra, izcilas gr?matas.

DR. Bet k?p?c tu netaisi filmas, kur?s, k? saka Ainars Mielavs, kura dziesma Tu savi??oji mani skan Piton?, var vienk?r?i apraud?ties?

Man nav interesanti tais?t ?baig?s vasaras?. Man svar?ga trausla atmosf?ra, tas f?lings, lai var?tu sapludin?t ekr?nu un z?li. Kad film?ju b?rnu slimn?c? Ve?u, es ta?u var?ju t?das ?ausmas tur safilm?t, ka cilv?ki ne tikai raud?tu, bet pat mati vi?iem saceltos. Ta?u es negribu l?ti manipul?t ar skat?t?ju uzman?bu un nerviem. Tas b?tu negod?gi.

NN. Rekl?m?s nereti notiek tie?a un brut?la manipul?cija ar skat?t?ju: narkom?ni, gr?tdien??i, b?rni... Ar? Tr?ra Dejot?ja tums? ir manipul?cija ar gandr?z aizliegtiem pa??mieniem.

Rekl?ma tie?i ar to ar? nodarbojas -- ar manipul?ciju. Ta?u tas, pirmk?rt, nav kino, un t? nav m?ksla. Otrk?rt, es t? nefilm?tu, ta?u es nenoliedzu, ka citi t? var dar?t. Man saka -- ak, t?s gar?s pauzes... Es Kurp? pied?v?ju iedom?ties, k? dz?voja un juta 1959. gad? Liep?j?, k? v?j? tolaik svilpoja... T?p?c tas laiks tur st?v...

NN. Skat?t?jam nevajag v?ju, vi?am gribas, lai Matrikss svilpo gar aus?m!

Ja tu nejau?i esi nok?uvis Kurp?, nu izej klusi??m ?r?, ja gaid?ji Matriksu. Ta?u piln?gi iesp?jams, ka ir t?di, kam pat?k gan Kurpe, gan Matrikss.

DR. Pitons ir tava pirm? filma par m?sdien?m. Sav? zi?? Kurpe bija pasarg?t?ka -- t? pied?v?ja laika, v?stures buferi, noteiktu melnbaltu stiliz?cijas distanci, kas tiem, kas v?l?j?s, ??va ?klaus?ties v?ju?. Vai nebaidies, ka skat?t?js, non?kot aci pret aci ar atpaz?stamo realit?ti -- m?sdien?m Piton?, nabags, apjuks. Jo Pitons nepied?v?s jestru si?eti?u...

Nu n?! Es skat?t?jam ticu. Protams, ja m?s b?tu film?ju?i Pitonu par 80.gadiem, san?ktu dubulti satura un idejiskie sl??i -- baism?g? padomju varas sist?ma un tad v?l skola k? paral?l? repres?v? sist?ma. Ar? ?rzem?s ??du filmu uztvertu lab?k, jo nostr?d?tu stereotips -- totalit?ra strukt?ra totalit?r? valst?... Bet man bija svar?gi, lai t? ir ?odienas Latvija. Diktatoriska skola nomal? un m?sdien?s. Vai tas ir maz?k ticami? Visi, pat visfantastisk?kie pasaku st?sti ir par m?sdien?m. Filmas netaisa par izdom?tiem si?etiem, bet par cilv?kiem. Lai gan man ir probl?mas ar ?anra identifik?ciju, es nebr?n??os, ka k?ds Pitons uztvers k? soci?lkritisku filmu, kaut gan t? t?da nav. Neprotest??u.

DR. Vai nav bail tikt nesaprastai?

N?. Tu nevari dz?vot sabiedr?b? un t?lot trauslu pu?i, kurai katrs v?ji?? sag?d? iesnas. T?d?? es nov?l?tu katram rado?am cilv?kam pastr?d?t k?d? masu medij?. Tur, kur blakus ir telefons un e-pasts. Jo t?, k? esmu lam?ta par koment?riem av?z?, man nav gad?jies piedz?vot. Ir cilv?ki, kuriem ikdienas baudu sag?d? zvan??ana un sava ?viedok?a izteik?ana?. Tagad esmu pie??vusies un varu ar vienu roku pie auss tur?t klausuli, ar otru rakst?t n?kamo koment?ru. Jo cit?da, k? esmu, nek???u. Tas ir norm?li, tas nostiprina pa?apzi?u. Ja tu kaut ko dari, ir j?b?t p?rliec?bai. M?ksl? noder ??s lietas -- gatav?ba uz?emties risku un p?rliec?ba, ka dari pareizi.

Palas?ju Delfos, ko par Pitonu Ven?cij? raksta cilv?ki, kas to nav redz?ju?i, bet jau kritiz?. Esot t?da pati k? Kurpe, tikai v?l briesm?g?ka. K?d?? lai es satrauktos

Posted by ingarix at 9:35 AM EDT
Monday, 25 August 2003
Tofu "Pasta" with Tomato and Basil Sauce


Ingredients:

* 1-2 packages regular, extra firm tofu
* 1-2 jars favorite tomato sauce ( or favorite homemade)
* 3-4 large fresh basil leaves
* 1 small clove of garlic
* 3-4 tsps good olive oil

Directions:

Preheat oven to 400 degrees. Marinate tofu in 3 tsps. olive oil and finely chopped garlic clove for 10-15 minutes. Drain. Put on non stick baking sheet and cook for 30-45 minutes. In large nonstick skillet, heat crumbles/sausages until completely warmed thru. Add favorite tomato sauce and simmer for 20-25 minutes. Just before serving, gently shred basil leaves into sauce. Remove tofu from oven, plate it and top with sauce. Serve with salad and warm garlic bread. Enjoy!

Serves: 2-4

Posted by ingarix at 11:20 AM EDT
Pesto Sandwich


Ingredients:

* 1 whole wheat roll
* olives
* ripe tomato
* 3-5 mushrooms
* pesto: fresh basil leaves, 2-3 garlic cloves, olive oil, walnuts

Directions:

For the pesto- Place the basil, garlic, olive oil and walnuts in a food processor.

Spread the pesto on both sides of the roll. Slice mushrooms and saute them in some olive oil. Slice tomato and olives into rings. place all in the roll.

Enjoy.

(could be put in toaster oven for a few minutes)

Serves: 1

Posted by ingarix at 11:20 AM EDT

Newer | Latest | Older