diena
Riska asi?u gar?a
Normunds Naumanis, Dita Rietuma

M?ksl? svar?gas divas lietas -- gatav?ba uz?emties risku un p?rliec?ba, ka dari pareizi, uzskata Laila Pakalni?a

?or?t Laila Pakalni?a aizlidoja uz Ven?ciju -- zi?a par vi?as jaun?s sp?lfilmas Pitons, kuras Latvijas pirmizr?de b?s oktobr? jaunaj? Stokmana daudzz??u multipleks?, iek?au?anu presti?? festiv?la konkursa programm? jau izmetusi goda apli pa Latvijas medijiem. Tie??m saist?ba ar ?o pasaules visvec?ko un vienu no presti??kajiem kinofestiv?liem Latvijai l?dz ?im ir bijusi vien?gi sensen?s Dzidras Ritenbergas 50.gados sa?emt?s balvas veid? (par lomu ukrai?u film? Malva). Laila jau ne reizi st?st?jusi, ka nek?du ?mafijas sp??u? te neesot, ar? lobija -- n?. Vi?a no interneta ir izdruk?jusi festiv?la pieteikuma anketu un pa pastu aizs?t?jusi kop? ar filmas kopiju. Viss t?l?kais jau ir bijis festiv?la atlases komisijas zi??. Teor?tiski to var izdar?t jebkur? re?isors jebkur? valst? -- s?t?t savu filmu presti?as skates v?rt?jumam. B?t izraudz?tam -- ar? tas ir v?rt?jums, galu gal? ?nepieradin?t?? kino sada?? Upstream, kur? r?da Pakalni?as filmu, t?du ir tikai 18 un vi?as konkurents ir, piem?ram, d?nis Larss fon Tr?rs -- jau iecelts XX gadsimta kinoklasi?u k?rt?. Lailai gan ir liela festiv?lu pieredze -- vi?a ir pirm? latvie?u re?isore, kuras filmas tika r?d?tas pasaules galven? -- Kannu festiv?la programm?, otr? presti??kaj?, ta?u ?rpuskonkursa, skat?. Tur pabiju?as gan dokument?l?s filmas Pr?mis un Pasts (unik?ls iz??mums Kann?m, kas dokument?lo kino ignor?!), gan debijas sp?lfilma Kurpe. N?kamais izg?jiens lielajos starptautiskajos ?de?os notika ar 2001.gada Papa Genu, desmit min??u filmu, kas k? pas?t?juma darbs tika veidota Latvijas dal?bai Ven?cijas m?kslas bienn?l?. Dokument?l? filma, kur? R?gas nomal?s satiktie cilv?ki klaus?j?s Mocarta m?ziku un kamera fiks?ja to emocijas -- bija tas laim?gais gad?jums, kad t?lot?j m?kslas projekta kontekst? rad?tais kinodarbs nebija vien bild?tes viendien?tes, bet sp?ja eksist?t patst?v?gi, turpinot ce?u pasaul? un v?cot balvas.

Lailas -- profesion?las, Maskav? diplom?tas TV ?urn?listes un kinore?isores -- CV ??iet rado?o uzvaru p?rbl?v?ts, kaut ir biju?as pauzes, neveiksmes, ?partneru? nodev?bas. Un tom?r -- k?p?c uz Pakalni?u pasaul? uz?eras?

Vi?a ar tren?tas dokument?listes un fakt?ru p?tnieces v?r?bu savu kino veido no nians?m un nojaut?m, pusto?iem un atmosf?ras, nedzenot ar pletni uz priek?u si?etu, st?sti?u -- t?, lai visiem viss b?tu skaidrs. Lailai pieder teiciens, ka vi?a taisa nepareizu kino, kino, kas nav b?v?ts p?c bro??r?s no s?rijas: k? rad?t labu scen?riju? -- pied?v?taj?m formul?m. Un vi?a ir piln?gi p?rliecin?ta, ka kino ir j?taisa vai nu korekti, vai drosm?gi... Sarunas gait? Lailai izspr?k, ka lielie festiv?li, piedal??an?s tajos ir ar? k? alibi, balsts -- vi?as k? savdab?ga, stilistiski neparasta m?kslinieka -- eksistencei. Varb?t te, Latvij?, ne vienm?r l?dz galam saprasta m?kslinieka eksistencei -- t?ds b?tu patva??gais papildin?jums...

Starp citu, Laila Pakalni?a ir diplom?ta ?urn?liste un jau p?ris gadu str?d? ikdienas darbu Dien?. Tas pal?dzot struktur?t dz?vi.

NN. Tagad mums var?s p?rmest lob??anu -- re, kur tr?s Dienas cilv?ki cits citu publisko apm??o... Bet k?das tev ir izj?tas pirms Ven?cijas?

Nezinu. Nu, prieks, ka tie?i mana ir pirm? latvie?u filma, kas nok?uvusi Ven?cijas konkurs?... Bet es ta?u esmu ar? pirm? Dienas koment?t?ja, kas tur b?s, Ozoli?u ta?u nepa??ma... Joks!

DR. Ozoli?? filmas netaisa no darba br?vaj? laik?.

J?, Pitons at??ir?b? no Kurpes tapa paral?li maizes darbam.

NN. Laila, neraugoties uz kinobadu Latvij?, uz ?procesa neesam?bu?, tev tom?r san?k iespaid?gs rado?ais CV: desmit neatkar?bas gados 2 sp?lfilmas, 14 dokument?l?s filmas. Kam?r citi vaid par mazaj?m kinonaud?m, tu nepilna gada laik? starp ikdienas ?urn?listes darbiem sp?lfilmu uzfilm?, samont?, ieska?o. Citi gadiem n?s?jas ar vien?go ideji?u. Varb?t paties?b? valda ideju bads?

DR. Varb?t tev ir savs sievietes varon?bas koncepts?

Viss ir tik ?oti vienk?r?i. Ir j?film?. Varb?t tas k?du tracin?s, bet man atkal jau ir gatavs scen?rijs. Nu, gandr?z gatavs. Un es to iesnieg?u konkurs? uz valsts fians?juma pie???rumu...

NN. L?k, past?sti, k? filma rodas tev!

Es mont??u redzu tad, kad es rakstu. Ja ideja man? noveco, t? j?atmet. Nevaru iedom?ties, ka desmit gadus var?tu aukl?ties ar vienu filmu. 2000.gad? rakst?ts scen?rijs man liekas vecs, lai gan citi saka: tas ir svaigs (runa ir par apst?k?u sakrit?bas d?? nerealiz?to filmu par teroristiem.). Katr? n?kamaj? film? tu ieliec kaut ko sev jaunu -- t?mu, pa??mienu, ko gribi apg?t. Piem?ram, Piton? tagad man jau ir ugunsdz?s?ji, nu, nevaru es atst?t vecaj? scen?rij? tos ugunsdz?s?jus! Es nevaru kr?t idejas kaudz?.

NN. K?p?c ne? Ir re?isori, kas vis? sav? dai?rad? kopj vienu t?mu... Vai t?s, ko tu negribi atk?rtot, ir mesid?a (v?st?juma) vai kinematogr?fisk?s idejas?

Saj?tu idejas. Jo kino nav tikai vizu?ls darbs, t?s ir visda??d?k?s saj?tas. Es bi??in netic?ju Fell?ni, kad vi?? gr?mat? raksta, ka filma var atn?kt k? sapnis. Vienk?r?i atn?kt. Bet tad es braucot nokritu no rite?a, un filma man atn?ca -- k? saj?ta! Tuk?? iel? es nog?zos un p?k??i no kr?ma apak?as dzirdu balsi: a vi ?e u?ib?is? (vai j?s nesasit?ties?). Tur s?d?ja divi bom?i?i. Un t? bomzene man saka: a to ja perepugalasj (cit?di es sabijos). No ??s vietas, ?? br??a es s?ku rakst?t scen?riju. Tas man pal?dz?ja izdz?vot to pauzi starp Kurpi un Pitonu. Es nebiju ?rpus kino, es biju iek?? kino -- scen?rija rakst??ana man sag?d? baudu t?pat k? film??anas process. Es gan neesmu nek?da ask?te, nevar?tu tikai rakst?t scen?rijus un kraut tos ?up?. T? b?tu liela tra??dija, ja es nevar?tu tais?t filmas.

NN. Egoistisks secin?jums.

J?. Un t?r?t lielu naudu turkl?t.

DR. Da?am labam skat?t?jam ??iet, ka tavs kino ir d?vains, nesaprotams...

NN. Par to m?s v?l parun?sim, bet vai kino tie??m vajag to lielo naudu? Vai ar jaun?m datortehnolo?ij?m nav l?t?k?

DR. Ar? t? ir liela nauda -- Larsa fon Tr?ra Dogvila maks? 12 miljonus dol?ru, kaut film?ta ar digit?laj?m kamer?m.

Saprotu, tu gribi spiest uz digit?lo form?tu, uz it k? mazbud?eta tehnolo?ij?m, bet tas ir m?ts. Nevar par 20--30 t?ksto?iem uzfilm?t filmu, jo ar? kino viss maks? tik, cik maks?. T?mes strukt?ra veidojas objekt?vi -- kameras ?rei tur 10 t?ksto?i, pati filmlente d?rga utt. Uz DV var taup?t, ta?u, ja k?ds dom?, ka ciparu tehnolo?ij? nevajag labas gaismas, kas ir ?oti d?rgas, tad filma b?s vienk?r?i nelietojama. T? naudas taup??ana un nabadz?ba n?k no ekr?na ?r?. D?rdz?bu veido ar? tas, lai filma atbilstu m?sdienu tehnolo?iska produkta kvalit?tei. Var ?maukties un Dolby viet? ierakst?t stereo, ta?u tad ?o filmu nevar?s r?d?t pasaul?. Nevar tais?t filmu vienam Latvijas kinote?trim tikai t?p?c, ka t? b?s l?t?k. Tas noz?m? aizsl?gt durvis filmai uz pasauli. Kaut vai tikai teor?tisk?s durvis. M?s jau t? ekonom?jam, kur vien var. Galvenais, ko paties?b? nedr?kst?tu dar?t, -- taup?m uz cilv?ku r??ina, uz l?to darbasp?ku, kaut gan es uzskatu, ka alg?m visiem cilv?kiem -- es te nerun?ju par re?isoru, scen?ristu -- kino ir j?k?pj vai j?b?t vismaz norm?l?m, lai nav j?haltur? citur. Un pats tra?isk?kais -- m?s taup?m uz film??anas perioda sa?sin??anu. No devi??m ned???m uz piec?m -- tas ir ?rpr?ts. Ja es esmu izr??in?jusi, ka ?? epizode j?m??ina tik un tik ilgi, lai dabisk? ce?? non?ktu pie v?lam?, tad nevar neko sasteigt -- tas atsp?l?jas uz kvalit?ti. Un visi ir nomoc?ju?ies, p?rstr?d?ju?ies, nervozi.

DR. Ko tev noz?m? ?saprast vai nesaprast? filmu? Un ko ar saprotamu kino dom? tie, kas pie??ir naudu?

Tad j?s?k -- kas to naudu dod?

DR. Valsts!

Un kas ir valsts?

Ja filma ir patie??m slikta, kas gan atkal ir diskut?jams jaut?jums, jo tikai indiv?dam, ?k?dam? ??iet, ka filma IR slikta, tad parasti s?kas -- nodok?u maks?t?ju nauda... Atkl?ti sakot, man nav kompleksu, ka es izlietoju fondu naudu -- vai t? ir k?da V?cijas fonda, Kult?rkapit?la vai k?da cita. Cits jaut?jums b?tu, ja t? b?tu priv?t? nauda. Es t? saprotu, ka Eirop? ?ie fondi ir rad?ti kult?ras un m?kslas atbalstam. Nevis lai ra?otu produktu, kur? nestu pe??u. Vai koplieto?anas vai vislieto?anas preci. T?p?c nevajag uztraukties, ka uz filmu vai k?du citu m?kslu, kas ra?ota Latvij?, neaiziet visi divi miljoni iedz?vot?ju. Tas ir norm?li. Ir vienk?r?i j?no??ir, kas ir m?ksla, kas -- izklaide. Izklaidi nevajag subsid?t. Ar? Kult?rkapit?la fondam. Bet probl?ma, man ??iet, ir citur. Visi nemaz nevar saprast, ka m?ksla ir kaut kas, ko nevar garant?t. M?kslinieks nevar zin?t, kas galu gal? san?ks. Varb?t m?sls. T?p?c ir risks. Vienm?r. Ja nodarbojies ar m?kslu. Es katru reizi staig?ju pa na?a asmeni un varu nokrist ab?s pus?s. Ja tu nej?ti ?o riska asi?u gar?u, tas noz?m?, ka ej iem?t?s taci??s, un tas nevienu nep?rsteigs, s?kot jau ar pa?u. Dzejnieks risk? ar v?rdu, kinore?isors ar? ar lielu naudu. Bet risks ir j?uz?emas, un t? ir atbild?ba. Kad es tais?ju Papa Genu (un t? nebija liela nauda, tikai ?etri t?ksto?i), visu biju izdom?jusi, bet es nezin?ju galveno -- vai un k? nostr?d?s pa??miens, tas, ka es apst?dinu cilv?kus uz iel?m un pied?v?ju vi?iem klaus?ties Mocarta m?ziku. Var?ja ta?u element?ri -- mani rupji pas?t?t.

Protams, kad tu taisi komercpreci, teiksim, rekl?mu, tu nevari produkta pas?t?t?jam pateikt: ziniet, nezinu, kas tur san?ks. Bet ?ajos projektu aizst?v??anas pas?kumos pirms kino naudas dal??anas, ko ar? pie mums sauc mod?g? v?rd? par pi?ingiem, re?isoriem b?tu god?gi j?pasaka -- es nezinu, kas tur gala beig?s b?s. Es grib?tu filmu uz?emt, bet nezinu, k?da t? beig?s b?s. Es ar? tagad v?l nezinu, vai Pitons ir san?cis.

DR. Bet kaut k?di form?li, prognoz?jami kvalit?tes krit?riji, atsauksmes, recenzijas, atlase presti?iem festiv?liem -- tas ta?u liecina, ka tu kontrol? situ?ciju un labi zini, kas san?cis. Vai es maldos?

Nu, Ven?cijas festiv?la atlases l?mums ir zin?ms krit?rijs. Priek?noteikums, lai s?ktu notic?t.

NN. Es tev var?tu k? Kult?ras ministrijas funkcion?rs ?ajos laikos teikt -- tas nav r?d?t?js, jo pasaul? ir 700 festiv?lu, Ven?cija ir tikai viens no tiem. Kaut ar? m?s zin?m, ka tas ir pirmaj? trijniek?, augst?kaj? l?g?... Bet k? tad ir ar tavu seju pret Latviju, Latvij? tavas filmas nesaprotot...

Man ir saj?ta, ka es filmas taisu t?diem k? es. Cilv?kiem. Protams, Piton? ir pat viens joks, kuru var saprast tikai Latvij?. J?, es taisu ?eit. Bet manas tr?s dokument?l?s -- Ve?u, Pr?mi un Pastu -- r?d?ja Amerik?, man bija ?ausm?gas bailes: makdonalda un kokakolas zeme, ko es starp vi?iem ar savu ?nesaprotamo m?kslu?. Pirmais p?rsteigums bija piln?s z?les. Ne jau kluba tipa ?in??os, kur iet izgl?tota publika, vai smalka kino izpratnes un augstas kinokult?ras zem?, piem?ram, ?ehij?, bet ?norm?l? kino? maz? amerik??u pils?ti??, varb?t vien?gaj?, kas taj? pils?tel? ir. Un otrs -- ?rk?rt?gi atsauc?g? publika. Es biju piln?g? sv?tlaim?. Tad es sapratu -- katr? zem? dz?vo tik da??di cilv?ki un procentu?li t?du skaits, kuriem nav vajadz?ga Holivuda, ASV k? milz?g? valst?, ir vienk?r?i liel?ks nek? Latvij?. T? ar? ir atbilde par manu filmu nesaprotam?bu. Es negribu vainot skat?t?ju, l?k, vi?? ir stulbs, jo nesaprot manas lielisk?s filmas. Saprot un k? v?l! Vienk?r?i Latvij? to skat?t?ju ar cit?m pras?b?m pret m?kslu un dz?vi ir maz?k.

NN. ??da atzi?a skumji l?dzin?s tam, ko p?c skat?t?ju aptauj?m saka JR?T vad?t?js Alvis Hermanis: cilv?ki, kuriem vajadz?gs labs te?tris, ir tr?s, pieci t?ksto?i no miljona vis? R?g?. Ar? labas gr?matas tir??a Latvij? nep?rsniedz divus tr?s t?ksto?us. Mazais skat?t?ju tirgus ir iemesls, k?d?? R?g? nevar noskat?ties pat mazu da?i?u t? ?cita kino?, kas pl?c laurus festiv?los un veido ?steno pasaules kult?ras ainu.

Apzi?a, ka tu esi m?ksl?gi atstumts no kult?ras v?rt?b?m, ir baiga. Helsinkos, kas ta?u ar? ir maza pils?ta, ir klubu kino. Labi, tu vari palaist gar?m Fell?ni retrospekciju mart?, bet tu zini, ka t? b?s ar? citreiz. Tu neesi nokav?jis uz m??u. Latvij? ??s saj?tas nav. Pirms p?rmet skat?t?jam, ir j?saprot, ka kinov?sturi praktiski apg?t Latvij? nevar. No visa t? j?secina -- ir j?samierin?s -- ja Latvij? latvie?u filmu noskat?s pieci t?ksto?i cilv?ku, tas ir labs r?d?t?js.

NN. Kas veidojis tavu kino bag??u? Vai ir re?isori, no kuriem esi iespaidojusies?

?o jaut?jumu parasti uzdot ?rzem?s. Esmu izstr?d?jusi t?du autom?tisko atbildi -- panti?u, ko saku intervij?s. Nosaucu k?das person?lijas, virzienus -- fran?u jauno vilni, krievu kino, un interv?t?jam viss it k? par mani ir skaidrs. Bet paties?b? es nemaz neesmu dro?a, vai Maskavas kinoinstit?t? apg?t? pieredze ir t? ?st?, kas veido manu kino uztveri. J?, pieredz? un amat? ir kinoklasika, bet taj? ir ar? visas t?s slikt?s filmas, ko m?s redzam. Kino pieredze, izj?ta var pielekt ar? tad, ja redzi vienu filmu m???. Es dro?i varu apgalvot, ka manu kino uztveri veido literat?ra, izcilas gr?matas.

DR. Bet k?p?c tu netaisi filmas, kur?s, k? saka Ainars Mielavs, kura dziesma Tu savi??oji mani skan Piton?, var vienk?r?i apraud?ties?

Man nav interesanti tais?t ?baig?s vasaras?. Man svar?ga trausla atmosf?ra, tas f?lings, lai var?tu sapludin?t ekr?nu un z?li. Kad film?ju b?rnu slimn?c? Ve?u, es ta?u var?ju t?das ?ausmas tur safilm?t, ka cilv?ki ne tikai raud?tu, bet pat mati vi?iem saceltos. Ta?u es negribu l?ti manipul?t ar skat?t?ju uzman?bu un nerviem. Tas b?tu negod?gi.

NN. Rekl?m?s nereti notiek tie?a un brut?la manipul?cija ar skat?t?ju: narkom?ni, gr?tdien??i, b?rni... Ar? Tr?ra Dejot?ja tums? ir manipul?cija ar gandr?z aizliegtiem pa??mieniem.

Rekl?ma tie?i ar to ar? nodarbojas -- ar manipul?ciju. Ta?u tas, pirmk?rt, nav kino, un t? nav m?ksla. Otrk?rt, es t? nefilm?tu, ta?u es nenoliedzu, ka citi t? var dar?t. Man saka -- ak, t?s gar?s pauzes... Es Kurp? pied?v?ju iedom?ties, k? dz?voja un juta 1959. gad? Liep?j?, k? v?j? tolaik svilpoja... T?p?c tas laiks tur st?v...

NN. Skat?t?jam nevajag v?ju, vi?am gribas, lai Matrikss svilpo gar aus?m!

Ja tu nejau?i esi nok?uvis Kurp?, nu izej klusi??m ?r?, ja gaid?ji Matriksu. Ta?u piln?gi iesp?jams, ka ir t?di, kam pat?k gan Kurpe, gan Matrikss.

DR. Pitons ir tava pirm? filma par m?sdien?m. Sav? zi?? Kurpe bija pasarg?t?ka -- t? pied?v?ja laika, v?stures buferi, noteiktu melnbaltu stiliz?cijas distanci, kas tiem, kas v?l?j?s, ??va ?klaus?ties v?ju?. Vai nebaidies, ka skat?t?js, non?kot aci pret aci ar atpaz?stamo realit?ti -- m?sdien?m Piton?, nabags, apjuks. Jo Pitons nepied?v?s jestru si?eti?u...

Nu n?! Es skat?t?jam ticu. Protams, ja m?s b?tu film?ju?i Pitonu par 80.gadiem, san?ktu dubulti satura un idejiskie sl??i -- baism?g? padomju varas sist?ma un tad v?l skola k? paral?l? repres?v? sist?ma. Ar? ?rzem?s ??du filmu uztvertu lab?k, jo nostr?d?tu stereotips -- totalit?ra strukt?ra totalit?r? valst?... Bet man bija svar?gi, lai t? ir ?odienas Latvija. Diktatoriska skola nomal? un m?sdien?s. Vai tas ir maz?k ticami? Visi, pat visfantastisk?kie pasaku st?sti ir par m?sdien?m. Filmas netaisa par izdom?tiem si?etiem, bet par cilv?kiem. Lai gan man ir probl?mas ar ?anra identifik?ciju, es nebr?n??os, ka k?ds Pitons uztvers k? soci?lkritisku filmu, kaut gan t? t?da nav. Neprotest??u.

DR. Vai nav bail tikt nesaprastai?

N?. Tu nevari dz?vot sabiedr?b? un t?lot trauslu pu?i, kurai katrs v?ji?? sag?d? iesnas. T?d?? es nov?l?tu katram rado?am cilv?kam pastr?d?t k?d? masu medij?. Tur, kur blakus ir telefons un e-pasts. Jo t?, k? esmu lam?ta par koment?riem av?z?, man nav gad?jies piedz?vot. Ir cilv?ki, kuriem ikdienas baudu sag?d? zvan??ana un sava ?viedok?a izteik?ana?. Tagad esmu pie??vusies un varu ar vienu roku pie auss tur?t klausuli, ar otru rakst?t n?kamo koment?ru. Jo cit?da, k? esmu, nek???u. Tas ir norm?li, tas nostiprina pa?apzi?u. Ja tu kaut ko dari, ir j?b?t p?rliec?bai. M?ksl? noder ??s lietas -- gatav?ba uz?emties risku un p?rliec?ba, ka dari pareizi.

Palas?ju Delfos, ko par Pitonu Ven?cij? raksta cilv?ki, kas to nav redz?ju?i, bet jau kritiz?. Esot t?da pati k? Kurpe, tikai v?l briesm?g?ka. K?d?? lai es satrauktos