bankovskis
Pa elipsi. Punktu ?erot
P?teris Bankovskis, kult?rkriti?is

Tagadn?, ko raksturo individu?lisma beigas, atliek vien m?kslu un t?s XX gadsimta atvasin?jumus sak?rtot glob?l? datu b?z?

Pla?aj? pasaul? ta?u ros?s un knos?s miljoni personu ar izgl?t?bas, treni?a vai darbo?an?s veida pie?autu nosaukumu ?m?kslinieks?, t?p?c kult?rkriti?is P?teris Bankovskis apzin?s, ka sludin?t m?kslas beigas un m?kslas v?sturi k? pabeigtu un p?c sak?rto?anas aizz?mogojamu noliktavu ir sam?r? radik?li

P?rfr?z?jot vienu miru?u rakstnieku, da?i pat teiktu -- klasi?i, pa laikam gribas izsaukties: ?Visi run?: m?ksla, m?ksla. No visiem esmu par to dzird?jis, bet pats t? ar? ne reizes neesmu redz?jis. (..) T?, l?k, ar? vakar neieraudz?ju, lai gan visu p?cpusdienu turpat vien ri??? groz?jos.?

Liekas, viss jau pateikts, uzrakst?ts, apzel?ts un izmu???ts. God?tais Ernsts Gombrihs, piem?ram, ir past?st?jis, k? m?kslinieks nevis ataino, atdarina formu, bet gan reprezent?. Neskait?mi citi ?o reprezent??anas padar??anu izv?rsu?i, apsp?l?ju?i, pa laikam ar? atradu?i pavieglu vai m?n?gu esam un pateiku?i, ka tiklab visa reprezent??ana, k? ar? reprezent?jamais ?priek?mets? ir meli, simulkari un kas tik v?l ne, t?p?c iesp?jama vien prezent??ana.

(Cit?d?, bet tuv? noz?m? to atminamies no pirmo p?catmodas gadu aprindu dz?ves, kad auti?os t?st?t?jies pa?m?ju elites mar?ruti veda no prezent?cijas uz prezent?ciju. T? bija ?rti un labi, jo ko tad reprezent?si -- savu komjaunatnes darbinieka, tuk?muld?t?ja, ?ekista vai farcov??ika vakardienu? Tagad, p?c gadi?iem desmit, vismaz ?aj? jom? kaut kas main?jies. Laiks dara savu. L?dz?gi ??p?gai vec? re??ma gr?das kr?sai tas aizsm?r? plaisas, p?rkl?j k? negludumus un mu?u ap??z?t?s vietas, t? citk?rt?j? c?lkoka parketa dai?os rakstus. Atmodas un jaunvalsts darin??anas d?vainie varo?i un vado?i, kas neskaidr?s izcelsmes, amb?ciju un uzdr?kst??an?s zi?? sal?dzin?mi ar k?das iedom?tas renesanses person?m, nu pa?ib?ju?i, p?raugu?i vai nob?d?ti mal? un toni s?k noteikt m??am jaunekl?gi, garlaic?gi vien?di kantoristi, t?di labi baroti, sam?r?gi cauraugu?i lemingi, kas vis?s Eiropas mal?s vienl?dz ?akli pa skuju taku dipina uz vec?s visp?r?j? progresa idejas loloto piepild?jumu. Ak, tikko vienas d?mas intervij? las?ju, ka Vakarzem? ?ie skr?j?ji jau esot aprimu?i, t?p?c ka progress materializ?jies, toties jo interesant?ka dz?ve ??ietot ?epat, kur v?l p?c kaut k? j?tiecas, kaut kas j?sasniedz. Interv?t? vietumis v?l sap?o par dz?ves j?gu, kurpret? jaun?s paaudzes vidusce?a g?j?ju masas, ??iet, ?o j?gu skaidri saskata tr?s burti?os -- MBA.)

Bet m?ksla. Sav?d? k?rt? m?su pilso?i, gan tie, kam pel?kie lemingu m?tel??i v?l tikai nepiepild?ts sapnis, gan tie, kas uniform?to skr?jienu dom?jas sirsn?gi nicin?m, sevi par cit?diem uzl?kodami, gan pat pa?i p?kainie vai par t?diem man?gi mask?ju?ies progresisti -- itin visi va?as vai neva?as br?d? sliecas parun?ties par m?kslu. Par vis?d?m m?ksl?m: par popul?ru m?ziku, par it??u m?bel?m, par telev?zijas fabriku vai mariju belenu, ?ovasar, dab?gi, par kora dziesm?m un tautas dej?m. Nedaudz ?aur?k? lok? run? ar? par te?tri, v?l ?aur?k? -- par kino, bet pavisam ?aur? -- par literat?ru. T?da saprotama, diezgan viegli skaidrojama lejupsl?do?as intereses un iesaist?t?bas l?kne (lai man piedod operm??i, st?gu kvarteta nians?ta skan?juma saprat?ji, baleta draugi, cirka piel?dz?ji un visu citu m?kslu spriestsp?j?gie, ka neier?du vi?iem skaidri sal?kojamu vietu l?knes lejasgal?: tur ir p?r?k sabl?v?ts, p?rapdz?vots). Norm?li un ierasti ir, ka tur, taj? neieinteres?t?bas, maz?s, specializ?t?s grup?s apspriestu par?d?bu gal? ietveras ar? arhitekt?ra (k? m?ksla, nevis b?vniec?bu sad?rdzino?a ekstra) un t? saukt?s vizu?l?s m?kslas: glezniec?ba, t?lniec?ba, grafika, z?m?jums, k? ar? viss priek?metu un par?d?bu kopums, ar ko apmekl?t?js sastopas m?kslas muzej?, izst??u z?l? un galerij? kop? XX gadsimta s?kuma, kad tur da??du apst?k?u sagad??an?s p?c non?ca l?dz tam tikai publisk? atejviet? redz?tais pisu?rs. Un norm?li un ierasti b?tu, ja Latvij? par vizu?laj?m m?ksl?m spriestu vizu?lo m?kslu ?urn?l? Studija, LMA M?kslas v?stures instit?t?, gadsk?rt?jos B.Vipera las?jumos un cit?s l?dz?gi nosl?pumain?s viet?s vai paretam -- k?das izst?des atkl??an?.

Ta?u v?rojams kas glu?i cits: rau, dienas prese, radio un telev?zija ?emas ap vienu vai otru eso?u, jaunizgatavotu vai iecer?tu pieminekli (t?lniec?bas darbu) un publika ar v?stu?u, telefonzvanu un interneta diskusiju pal?dz?bu iesaist?s. Ja atmet k? nesvar?gus politiskos un finansi?los elementus, kas attiec?b? uz pieminek?iem darbojas k? t?ds d?mu aizsegs, paliek skulpt?ra -- objekts, ko tradicion?li un bez liekas dom??anas d?v?jam par m?kslas darbu. Nu, labi, skulpt?ras, ko uzst?da uz ielas vai laukum?, bie?i m?dz b?t liel?kas par t?m, kas izgatavotas izst??u z?l?m vai nolik?anai uz rakst?mgalda, bet cit?di skulpt?ra paliek skulpt?ra. Cilv?ks, vismaz tradicion?li audzin?ts cilv?ks, tuvojoties skulpt?rai, reti kad izj?t to tikai k? priek?metu, kas ?aiz?em vietu?, ir apvelt?ts ar noteikt?m telpisk?m dimensij?m un fizik?l?m ?pa??b?m, k? kaut ko t?du, pret ko var p?rsist galvu, sadauz?t auto vai sapl?st ze?i. Ja saka vai nodom? ?skulpt?ra?, tad objektam paredz (vai objekta satur? iek?auj) apgr?tin?jumu, kas ?aj? rindkop? jau nosaukts, paredz, ka objekts ir/b?s m?kslas darbs. Savuk?rt ??ds autom?tisks paredz?jums vedina dom?t, ka pats paredz?t?js zina, kas ir m?kslas darbs, prot vai vismaz grib at??irt to no citiem apk?rt?jiem priek?metiem p?c kaut k?das ?m?kslinieciskuma? kl?tb?tnes.

Diskusijas vai to imit?cijas t? d?v?taj? mediju telp? un kulu?ros pie?auj iesp?ju, ka diskut?t?jiem un diskusijas nodro?in?t?jiem ir zin??anas, uzskati, viedok?i vai vismaz izteikumi par to, kas, vi?upr?t, ir m?ksla. Sen?k bija it k? vienk?r??k, jo m?dza run?t un rakst?t par est?tiskaj?m kategorij?m, t?d?m k? ?skaistais?, ?c?lais?, ?tra?iskais? (to konstat?cija objekt? ??va attiec?go objektu dro?i pasludin?t par m?kslas darbu). Protams, l?dztekus v?d?ja ar? ?kropl?gais?, ?negl?tais?, ?komiskais?, bet tos var?ja attiecin?t uz zemnieku vai tirguslaukuma m?kslu, kas visp?r jau nek?da m?ksla nebija, vai ar? izlietot k? antit?zi. Tom?r ar? taj? ?sen?k? tik vienk?r?i nemaz nebija. Re, m?kslas v?stures un m?kslas zin?tnes pamatos ieg?lu?ais Johans Joahims Vinkelmanis, k? vi?? kaut kad laik? no 1756. l?dz 1758.gadam Rom? pam?co?i rakst?ja (Erinnerung ?ber die Betrachtung der Werke der Kunst): ?Skaistums past?v k? vienot? veseluma daudzveid?ba, l?k, filosofu akmens, ko tiecas atrast m?kslinieki un ko atrod tikai retais. L?nija, kas iez?m? skaistu formu, l?dzin?s elipsei: taj? ir gan notur?ba, gan past?v?ga main?ba, jo to nevar uzvilkt ar cirku?a pal?dz?bu un t? maina virzienu ik punkt?.? Tagadnes cilv?ks, kur? salas?jies ne tikai liot?rus un bodrij?rus, bet v?l sazin ko, var pasmieties par ?l?niju, kas iez?m? skaistu formu?, un bilst, ka ne formai, ne skaistumam nav nek?da principi?la sakara ar m?kslu.

Bet cit?ts iz Vinkelma?a ir iez?m?gs ar pavisam ko citu: taj? pasac?ts, ka m?kslas mekl?jumi sal?dzin?mi ar punkta noteik?anu uz elipses -- tev ??iet, ka esi beidzot notv?ris ?sto, bet atkal nek?, n?kamais jau maina virzienu. Tas attiecas uz visu, kas notiek m?kslas pasaul?: m?kslinieks uziet vai saliek k?du kr?sas vai l?nijas, vai apjoma, vai priek?metu, vai j?dzienu k?rtojumu, saj?t kaut ko (tas ir svar?gi -- saj?t kaut ko piepe?u un sp?ju sev?, psih?, dv?sel?; man grib?tos teikt, ka tie?i ?? saj?ta un tikai t? ar? ir m?ksla). T?tad m?kslinieks ?saj?t?, bet jau n?kamaj? br?d? virziens main?s: n?k kl?t v?l kaut kas, pabeigtais darbs maina atra?an?s vietu, vi?reiz?jais atradums p?rtop par atk?rtojumu. Turkl?t atk?rtojums, l?dz?ba, atdarin?jums izplat?s, k??st par manieri, tendenci, virzienu, stilu. Var sac?t, ka m?ksla notiek ?rpus laika, bet laiks, sastindzin?dams m?kslas impuls?tos veikumus un darin?jumus, vienlaikus ir t?ds k? priek?noteikums tam, ka k?d? viet? un apst?k?os atkal var atgad?ties m?kslas notikums.

??di raugoties uz m?kslu, protams, nav runas par kvalit?ti vai kaut k?du personu un apst?k?u nosac?tu vietu rangu tabul? vai m?kslas v?stur?. M?ksl? atgad?s vai ir atgad?jies simtiem akad?misma, impresionisma, abstrakt? ekspresionisma u.c. l?dzdarin?t?ju, atdarin?t?ju, epigo?u. Iesp?jams, ka tie?i t?ds potenci?ls, varb?t?b? sagaid?ms atgad?jums daudziem jo daudziem m?kslas m?c?bu iest??u absolventiem liek visu m??u nodoties tuvinieku ar mok?m paciestai nevienam t? ?sti nevajadz?gu priek?metu izgatavo?anai.

M?ksla k? ?ssavienojums, kas personu pa?apliecina par indiv?du rad?t?ju, bez ?aub?m, ir bezdiev?ga. Tas ir akts, kur? indiv?ds sav? apzi?? ir pa?pietiekams universs, kur? patiesajam Rad?t?jam vietas nav. ??d? izpratn? m?ksla konkretiz?jas un aktualiz?jas t? sauktaj? renesans?, kad indiv?ds izk??ojas un, k? pa?am ??iet, uzkundz?jas. T? sak?rtojas un apaug ar pa?cildin??an?s un le?itimiz?cijas apar?tu apgaism?bas period?. T? sabr?k l?dz ar apgaism?bas programmas sabrukumu XX gadsimta s?kum?. Vis? turpm?kaj? aizg?ju?? gadsimta gait? sabrukuma produkti jaucas un k?rtojas visvis?dos, pa laikam atbaido?os, pa laikam komiskos vai aizkustino?os ?eburos.

Tagadn?, ko raksturo individu?lisma beigas (glob?l? ekonomika, glob?lie inform?cijas t?kli, glob?lais terorisms, glob?l? sasil?ana u.tjpr.), atliek vien m?kslu un t?s XX gadsimta atvasin?jumus sak?rtot glob?l? datu b?z?. Individu?lisma ?projekts?, ??iet, ir beidzies. Neatkar?go, autohtoni rado?o indiv?du velti mekl?t zi??u festiv?los, dziesmu un deju vai operas sv?tkos, rokfestiv?los -- tas nu b?tu t? saprotami. Bet nav vi?a ar? opoz?cij? -- ekstr?misms, antiglob?lisms, laikmet?g? m?ksla k?d? tur ?document?? vai ?manifest?? u.c. vair?k atg?dina t?s s?k?s zivti?as, kas uztic?gi pavada haizivi un p?rtiek no t?s pamestaj?m ?diena atliek?m.

Es apzinos, ka sludin?t m?kslas beigas un m?kslas v?sturi k? pabeigtu un p?c sak?rto?anas aizz?mogojamu noliktavu ir sam?r? radik?li. Pla?aj? pasaul? ta?u ros?s un knos?s miljoni personu ar izgl?t?bas, treni?a vai darbo?an?s veida pie?autu nosaukumu ?m?kslinieks?. Vi?i un vi?as iecer un izgatavo miljonus gleznu, statuju, vis?du objektu, tiek pirkts un p?rdots, apgroz?s kaut k?da, pa laikam pat liela nauda, virmo kaisl?bas, ze? intrigas. K? gan cit?di -- jebkura civiliz?cija ta?u l?dzin?s kom?tai: t?s galva var sen b?t p?rv?rtusies miru?? ledus gabal?, bet aste v?l t?ksto?iem gadu skrien nopaka?, atst?jot sav? ce?? izzudu?u vielu un notikumu putek?us un ?nas. T?p?c nav j?br?n?s, ka tagadn?, kad jaunu ?m?kslu? (?o v?rdu ac?mredzot lieto t?p?c, ka cita v?l nav) da??di ideologi saskata internet?, multinacion?lo korpor?ciju rekl?m?, terorism?, TV realit?tes ?ovos vai pusaud?u deju z?l?s, joproj?m saglab?jas diskusija par darin?jumiem un noris?m, kas, lai ar? tapu?i un top tagad, faktiski ir pieder?gi aizg?ju?ajam laikmetam, kura v?rt?bu hierarhij? bija vai var?ja b?t m?ksla.

Latvija, zin?ms, atrodas pasaules mal?: j?ra te ir sekla un nav s??a, paisums un b?gums te netricina krastus un zemestr?ces un vulk?ni -- dz?les. Te nav vietas grandioz?m, visu sadedzino??m un p?rveidojo??m kaisl?b?m. Da?as horizont?les: debesis, j?ra, krastmalas smiltis, k?pas; pa k?dam nejau?am cilv?ka st?vam ikdieni???, sadz?visk? noris?, klusums un klusin?jums, kas var b?t gan skumja rezign?cija, gan patruls konformisms.

Lai ko ar? teiktu jauntautiskie uz??m?jgara akt?visti, K?r?a Skalbes Pasaka par v?rdi?u ir un paliek latviskajai [kult?r]ainavai b?tisk?ka par visiem starptautiskajiem pan?kumiem un pas?kumiem. Ne?aub?gi ar? t?s nabaga laimes klus?s, pel?k?s asari?as d??, kas avota ?deni padar?ja r?gtu. Ta?u galvenais ir kas cits -- atzi?a, ka ?tu grib?ji b?t kungs, bet biji un paliki tikai pirtnieks, pirtnieks?... Tas nekas, ka tev bank? miljoni un kabat? Londonas biznesa skolas vai H?rvarda universit?tes diploms.

Latvija ir viduszeme un vidusce??. ?ejienes vizu?l? m?ksla k? ra?an?s laik?, t? v?l?k atbilda jau D?ovanni Pjetro Belloni 1664.gada akad?miskaj? run? daudzin?tajam vidusce?am starp manierismu un natur?lismu (skat. Ervin Panoffski, Idea, 1924). Itin bie?i bija t?, ka m?kslas notikums atgad?j?s gleznas vai k? cita darin?t?jam (kaut kas ta?u laikam gan notika Johana L?berehta Eginka dv?sel?, kad vi?? glezn? Odisejs un Nausikaja vis?m sieviet?m iegleznoja t?s p?rgriezt?s acis, kaut kas sasl?dz?s Teodora Za?kalna pasaules izj?t? br?d?, kad vi?? saprata un vi?a rokas prata, k? no gran?ta p?rcilv?cisk?s vienaldz?bas izka?ama c?ka).

Cilv?ku kust?bu uz zemeslodes t?s apzin?t?b? aizvien pavada vai pat defin? vaic?jums par citu, otru -- ko vi?? tur dara? Ar? br?n??an?s -- k?p?c? Un tad v?l p?rdz?vojums vai pat p?rdz?vojumu gamma. Kam?r vien var run?t par m?kslu k? gad?jumu, kura rezult?t? kaut kas gad?s, top, rodas, tikm?r aizvien ir ar? p?r?jo jaut?jums. Sabiedriski un v?sturiski nosac?t? zin??ana, ka ir iesp?jama m?ksla (bie?i mask?jusies par intu?ciju), dzemdina v?lmi ?im m?kslas notikumam kaut k? tuvoties, piel?dzin?ties. Par?d?s j?dzienisks veidojums ?m?kslas p?rdz?vojums?, kas pasaka, ka indiv?dam, kur? nav m?kslas notikuma izdz?vot?js (kreators), nav iesp?jams pien?kt un dz?vot to pa?u, vi?? var vien?gi p?r-dz?vot (it k? p?rlidot, p?rskriet cita dz?votajam). T?pat k? m?sdienu t?ristam ir diezgan mazas izredzes just apmekl?jam?s vietas patieso, viet?jo dz?vi, t? ar? m?kslas p?r-dz?vot?jam vien retu reizi gad?s m?kslas notikumam adekv?ts p?rdz?vojums. Un l?dz?gi k? t?rists veido priek?status un pie??mumus no ce?ve?os un gr?mat?s izlas?t?, pazi?u lok? saklaus?t? un uz vietas haotiski ieraudz?t?, t? ar? m?kslas p?r-dz?vot?js nost?jas pie m?kslas darin?juma ar kaut k?d?m zin??an?m, aizspriedumiem un pie??mumiem.

??s vasaras s?kum? izst??u z?l? Arsen?ls skat?t?, milz?gai kr?mu noliktavai l?dz?g? izst?de Abstrakcionisms Latvijas glezniec?b? bija noz?m?ga vis?du iemeslu d??, ar? k? atvadu sveiciens XX gadsimtam ar t? m?kslu, kas savuk?rt var tikt uzl?kota k? atvadu sveiciens m?kslai visp?r. Es tur aizg?ju jau samait?ts -- ar ?aub?m par abstrakcionismu k? t?du. No pr?ta negrib?ja iziet Gombriha min?tais joks par dz?r?ju, kur? sveicienam pace? cepuri pret katru ielas laternas stabu. Gombrihs jaut?, vai alkohols ir tikt?l stiprin?jis dz?r?ja prasmi abstrah?t, ka nu tas sp?j atdal?t form?lo vertikalit?tes kvalit?ti no kvalit?t?m ?stabs? un ?cilv?ka fig?ra?. Staig?jot gar izst?des darbiem, ?is joks n?ca pr?t? ne reizi vien. Bija j?atceras v?l citi joki: manai un vec?k?m paaudz?m lab? atmi?? eso?? defin?cija, ka abstrakcionisms ir viens no gal?jiem form?liem virzieniem bur?u?ziskaj? m?ksl?, savulaik las?t? gr?mati?a tautas universit?t?m Pret abstrakcionismu un, protams, ?ikita Hru??ovs. Bet tam visam, zin?ms, nevar b?t nek?da sakara ar m?kslas p?rdz?vojumu. Sav?di, bet gad?j?s man ar? k?ds p?rdz?vojums, piem?ram, viens maz?ti??, gai?s ple??tis Aleksandra Dembo glezn? S?kums -- apm?ram t? ap vidu.

Izst?de dro?i vien bija iecer?ta k? t?da kunstkamera. Tur bija ar? izzi?ai dom?ti teksti, kuros bija paskaidrots, kas un no k?diem virzieniem sast?vo?s ?sten?b? ir (bijis) abstrakcionisms. Pam?c?bai un sal?dzin??anai bija pie k?p?u telpas sienas piekarin?tas visur pasaul? zin?mu (slavenu) abstrakcionistu gleznu reprodukcijas. Ta?u, par sp?ti visiem iek?rtot?ju un kuratoru p?li?iem, k?da apmekl?t?ja rakst?t? atsauksme bija ??da: ?Tape?u m?ksla tom?r izr?d?j?s lab?ka par p?d?jo Rudens izst?di.? Man ?? atsauksme iepatik?s. Te ieskanas jaun? valoda, k?d? run?jams par to jauno, ko pagaid?m v?l d?v? par m?kslu.