craigslist
size matters


"What people don't realize is that penis size does not matter, because the top two-thirds of the vagina has no nerve endings, there's nobody home up there"

I find it does matter. It can feel good, if smaller, he could please me in MANY other ways but I've never had toe-curling, legs shaking, screaming for more sex with someone of a smaller size.

I think average length and width is perfect. Shouldn't be too long & thin or short n fat - that does nothing for me.

I think it does depend on the girl and what gets her off. Of course you can feel it in there, and it feels good. But, I like it a little rougher - gotta really make your presence known (as will I with my screams)

craigslist
Shut up whiny drivers.


I don't understand why people drive in this pedestrian-biker-scooter-subway trolly-duck tours laden city and then bitch and moan about it. If you don't like the masses of non-driving people in Boston, here's some advice for you...

DON'T FUCKING DRIVE THERE.

Unless you are handicapped or coming from Maine or something.

Seriously. You suburbanites who live right next to a T stop yet still drive your honking big ass tank of an SUV for the five minute commute into the city... you seriously need to shut up. You have no reason to complain. None. Zip. Zero.

And the people who live in the CITY of Boston, like Beacon Hill, Mission Hill, Chinatown, etc. Why would you even drive anyway? Unless your job is a taxi driver, or once again, you are handicapped, what the hell is the point?

I can understand the complaints once in a while. I've seen many a tourist cause a traffic jam by simply staring at a map as they crossed Boylston during rush hour, but if you drive here constantly, then you know what its like. And all the bitching in the world is not going to change that. You KNOW pedestrians come out from all directions. You KNOW bikers ride in the traffic with you. You KNOW tourists are idiots and need to ask everyone and their mom for directions to the aquarium. You KNOW no one here pays any attention to traffic rules. Hell, you've probably run through three red lights in a day and not even thought about it because that's what EVERYONE does in Boston.

That's just how traffic is here.

If you seriously can't handle driving in a pedestrian city filled with college students, tourists, and people too poor to own a car or afford insurance, then maybe you should consider WALKING as your new form of transportation.

Or how about the T. It exists for a reason.

Maybe then you'll see what its like from the other side of the street

bbc
http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/asia-pacific/3062141.stm

Correspondents say the comments will cause further embarrassment to the Prime Minister, Junichiro Koizumi, after a series of recent gaffes by members of his party:


Yoshitada Konoike, state minister in charge of deregulation zones and disaster management, said the parents of a boy suspected of killing a small child should be beheaded.

Former Prime Minister Yoshiro Mori said childless women should be denied welfare payments in old age.

A former cabinet minister Seiichi Ota said at a debate on Japan's declining birth rate that at least gang rapists had a healthy appetite for sex.

Chief Cabinet Secretary Yasuo Fukuda suggested that women who are raped are "asking for it" by the way they dress.

bbc
http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/3059295.stm

The palace was built in the imposing surroundings of Lahore Fort by the wealthy Moghul emperor Shahjahan for his wife Mumtaz Mahal.

She later died giving birth to her 16th child and the grief-stricken emperor, who unusually took only one wife, built another shrine to love in her memory - the Taj Mahal at Agra in India.

http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/middle_east/3053383.stm

She adds that her greatest wish is to be able to go to a party and not have to worry if she is going to end up in jail as a result, or to have a meal in a restaurant and not have to bother about her headscarf slipping off.

repse
Iztap?gie pa?n?vnieki
Gundega Rep?e, rakstniece

Demokr?tija slejas k? skandalozais Saules akmens P?rdaugav?. Tu vari izteikt viedokli, publiski vaikst?ties, kaut k?dos kantoros parakst?ties vai protest?t pie minist?riju durv?m, tom?r pilsonisk?s degsmes plankums ir ac?mredzams. Liel? da?? sabiedr?bas ir iestiprin?jies viedoklis, ka m?s jau neko nevaram pan?kt, ka viss ?aug??? ir nolemts, samaks?ts un p?rmaks?ts. Sirdsapzi?as un personisk? goda d?? jau var pav?cin?t transparentus vai sarakst?t ?sleju?, tom?r tavu un tavu n?kamo paaud?u likteni lemj un lems citi. T? ir baism?ga diagnoze, bet t?s ?stumu apstiprina gan sarunas lauku mazpils?tas tirg?, gan izr?d?tu cini?u un intelektu??u vid?. Man tas ??iet absol?ti nepie?emami. K? jebkura veida fat?lisms. T? vienk?r?i nedr?kst b?t. Ar? tas var b?t bauslis.

L?k, tas pats Saules akmens -- bez vainas vain?gais -- tas neapdraud neviena cilv?ka fizisko eksistenci, augstst?vu birojnieces nesp?s ar up? sasp?aut?m ko???jamaj?m gumij?m uzdamb?t Daugavu i simts paaudz?s, str?ds tad lai ?oreiz kalpo par ??s valsts likumu absurdo dabu spoguli un m??o deput?tu lobistisk?s sirdsapzi?as atgulsn?t?ju, ja reiz m?stauti?ai est?tika un vides harmonija ir tikai av??rakstu pl?n? realit?te. Piln?gi sav?d?k ir ar Ozolsalas di?projektu. Es k? vienk?r?a pilsone biju iedom?jusies, ka neatkar?bas desmitgade ir nolikusi ar?ju pie arkla un rakst?t?ju pie spalvas, kurpnieku pie liest?m un frizieri pie sprog?m, biju mier?ga un dom?ju pa?auties uz profesion??iem. Debates ?par un pret? las?ju un klaus?jos ar pa??v?bu racion?las smadze?u darb?bas priorit?tei p?r instinkt?vu konservat?vismu, eskeipismu un amatieriskaj?m bail?m no visa jaun?. Tom?r laika gait? paman?ju, ka melo gan m???s, partijiski ievirz?t?s un laikam gan apmaks?t?s av?zes, melo za??kie par za?ajiem pilso?i, ja reiz k?uvu?i par amatperson?m, melo un manipul? it visi, kuri k?neb?t saist?ti ar r?pn?cas projektu. Un meliem ir div?ja daba Latvij?. Tie vieni meli alla? ir pragmatiski, iemaks?ti, ?sten?b? -- band?tiski, bet tie otri -- aiz t?ras pa?iniciat?vas, aiz v?lmes izdab?t Rietumu progresam (ha!), aiz ??kst??an?s paka? un Rietumu dz?vesstila, dom??anas virspus?jai imit?cijai. Var jau b?t, ka t?d?j?di ir transform?jies slavenais latvie?u darba tikums. Mut?cija notikusi iztap?bas, cent?gas izpatik?anas virzien?, ja reiz pats darbs un nieze str?d?t g?jusi pa skuju ce?u.

K? bijis, k? nebijis man?s rok?s non?ca visnota? cien?jamu zin?tnieku daudzlapu atzinums -- p?t?jums par re?lo apdraud?jumu Latvijai un vi?as n?kam?bai celulozes r?pn?cas iesp?jam? ?stenojuma sakar?. K?uva skumji, izlasot faktus un pretnostatot tos mediju gal?ji at??ir?gajai propagandai. Skumji, saprotot, ka pat di?ozols vai sv?tavots ?ai valst? var zaud?t savu identit?ti, ja par to tiek pie?emts politisks l?mums. Paties?ba un ?sten?ba zaud? un pat tiesiski var zaud?t savu identit?ti, ja to uzl?ko politiski, ne pragmatiski un j?gpilni.

Nevaru at?auties slej? atst?st?t tos simt divdesmit apdraud?juma argumentus, ko las?ju p?t?jum? un uz kuriem latvju un skandin?vu tehnokr?ti nav devu?i atbildes, lai pier?d?tu pret?jo, bet ?sten?b? man piln?gi pietiek ar nopietnu zin?tnieku, ne klerku, atzinumu, ka celulozes projekts IR kait?gs m?su videi. ?emot v?r?, ka m?s nekad neb?sim super-hiper-maksi-lielvalsts, m?su l?dz?in?j? dabas daudzveid?ba un me?on?ba ir vien?gais atliku?ais d?rgums, kad VEF-1 un vis?das cit?das m?su garagaismas poten?u ilustr?cijas ir apbed?tas. M?s ?e turamies uz dabas labv?l?bas pamatiem. Tas, kur? sp?j izvarot savu b?rnu n?kam?bas jaun?bu, man ??iet rafin?t?ks un b?stam?ks ne??lis par tiem, kas R?gas parku v?l pagaid?m za?aj? z?l? t?ko aps?sties, bu?oties un iedzert ali?u.

Interesanti -- t? m?s sak?m, kad visi argumenti izbaloju?i. Interesanti, ka av?zes inform?ciju par jaunumiem celulozes r?pn?cas sakar? ievieto perif?r?s lappus?s, virsrakstus dizain?jot iesp?jami neman?mus, bet sabiedr?bas nomierin??anai atv?rtie diskusiju klubi?i darbojas pirms re?lo l?mumu, jaut?jumu, atbil?u un ?sten?bas faktu kl?tesam?bas.

Manupr?t, jaut?jums ir tikpat vit?ls k? savulaik atmodas s?kumos v?traini v?trot? Daugavas ideja. Sav?di, ka mediji br?vaj? valst? piegrie? sk?bekli izsmalcin?t?k par izkurt?ju?o, hist?risko cenz?ru asto?desmito gadu nogal?. Lai gan -- nav jau nek?du p?rsteigumu, ja at?aujies to grezn?bu -- b?t cini?iem. Es joproj?m to nevaru at?auties. Jo nepat?k, nu, nepat?k klan?ties nevienam. V?l jo absurd?k man tas ??iet, ja t?lab, lai m?s b?tu progres?v?ki, n?kam?b? centr?ti, m?s uzliekam g?zmasku, pirms v?l sv?tavots ir aizb?dzis pazem?.

K?p?c par celulozes r?pn?cu nesar?kot tautas aptauju? Bez av??nieku m?ti???s propagandas, bet pirms t?s tikai public?jot ofici?los un neatkar?gos p?t?jumus? Nu, protams, nesar?kosim, jo tad b?tu j?dibina jauna, patie??m neatkar?ga av?ze. Vismaz viena.

gaile
Cilv?kiem vairs nav vienalga
Ieva Z?b?rte

Arhitekte Zaiga Gaile uzskata, ka arhitekti par maz nov?rt? to, kas R?g? ir v?rt?gs -- centrs, ainava un pils?tas tradicion?l? strukt?ra

Kad Kristaps Bergs XIX gadsimta nogal? ieg?d?j?s zemi ar da??m koka m?j?m un k?postu lauku, lai kop? ar jauno arhitektu Konstant?nu P?k??nu izveidotu v?l nebiju?u pas??u labirintu, vi?? nezin?ja, ka XXI gadsimta s?kum? k?posts k??s par jaun?s Berga baz?ra stila viesn?cas z?mi. Viesn?ca Bergs, kas jau ?aj? ned??? uz??ma pirmos viesus, ir p?d?j? laika noz?m?g?k? liel? b?ve, kas p?c rekonstrukcijas s?kusi jaunu dz?vi R?gas v?sturiskaj? centr? -- kvart?l?, kas paz?stams ar nosaukumu Berga baz?rs. Jaunais objekts radies, savienojot divas eklektisma stil? b?v?tas ?kas -- apmestu m?ra m?ju un ?ie?e?u ?ku, p?d?jai uzliekot ar? papildu st?vu un stikla jumta izb?vi.

Izr?dot viesn?cu, arhitekte Zaiga Gaile uzsver, ka taj? viss ir ?sts -- Bergu dzimtas m?beles, v?zes, gleznu ori?in?li, ?sts ozolkoks, dabisks lins. ?stums raksturo ar? citas Zaigas Gailes biroj? tapu?as rekonstrukcijas, kas nereti liel?s b?vniec?bas bum? paliek nepaman?tas. Arhitektes biroj? r?p?jas ar? par liet?m, ko cits sauktu par s?kumiem. Berga baz?r? ir bag?t?g?kais ziedu un za?o augu kl?sts ?rpus R?gas d?rziem un parkiem, bet Ziemassv?tku laik? to alla? rot? elegantas dekor?cijas. Toties paman?ts ir Zaigas Gailes viedoklis un akt?v? darbo?an?s kult?ras mantojuma lauk?. Vi?a ir viena no atkl?t? sabiedrisk? fonda Latvia Nostra dibin?t?j?m un akt?vi r?p?jas par R?gas koka arhitekt?ras mantojuma saglab??anu. Arhitekte ir ar? bie?i uzrun?ta publisk? stila eksperte.

Viesn?ca Bergs ir j?su biroja liel?kais projekts, turkl?t labi paman?ms. Vai sastap?ties ar gr?t?b?m, kuras arhitekti piemin, kad j?b?v?jas R?gas v?sturiskaj? centr??

Lielu gr?t?bu nebija, jo tas nebija vienas dienas l?mums. Ar viesn?cu un ar? ar Berga baz?ru kopum? viss notika pak?peniski -- pa vienai m?jai, nevis par milz?gu naudu da??s dien?s. Ta?u m?s jau s?kum? apjaut?m, ka baz?ram tr?kst centra -- pas??as labirints ir uzb?v?ts, ta?u pietr?ka sirds. Apvienojot divas ?kas un izveidojot viesn?cu, Berga baz?rs ir ieguvis kompozicion?lo centru ar izteiktu vertik?li un sauli aug??. Visur pasaul? b?v? m?ksl?gus ?trijus, bet te tas mums bija dabas dots -- tas izveidoj?s spraug? starp ab?m m?j?m. Mani kol??i arhitekti bie?i saka -- nu ko tu taj? Berga baz?r? dari, tur ta?u nek? nav? Es atbildu, ka m?s sak?rtojam to, kas ir, ?aj? gad?jum? izteiksm?gu arhitekt?ras ansambli ar austrumniecisk?m ark?d?m un pagalmiem.

Ko pils?tas ieg?st, sak?rtojot pagalmus un pas??as?

Pirmo reizi pas??as es ieraudz?ju Pr?g?, un t?s mani fascin?ja. Pils?t?s parasti visinteresant?k? ir kl??ana pa ieli??m un pils?tas strukt?ras apjau?ana, nevis slavena pils vai k?ds varonis zirg?. T?p?c ir vajadz?gas pas??as, starp citu, t?da pas??a k? Berga baz?rs R?g? nav nekur, jo tai tr?kst pas???m rakstur?go elementu, piem?ram, stikla p?rseguma. T? ir R?gas pas??a -- pastaigu un iepirk?an?s vieta. P?c defin?cijas pas??a ir ekskluz?va, uz to nedodas ar liel?m kul?m k? uz lielveikalu. Pas??? nevar iebraukt ar ma??nu un iepirk?an?s notiek l?n?m. Uz pas???m cilv?ki iet, lai nopirktu tikai to, ko pa?i rok?s var aiznest m?j?s -- ?pa?u v?nu, ?pa?u sieru un ?pa?u Stendera ziepju gabali?u. Taj? pa?? laik? man nepat?k, ka par Berga baz?ru saka -- ekskluz?vi. Tas atbaida cilv?kus. Visp?r esmu iev?rojusi, ka cilv?kus atbaida sak?rtotas vietas. Daudzi dom? -- ko nu es tur ie?u, es tur neesmu pieder?gs.

K? gan sakopta un sak?rtota vide var atbaid?t?

Es dom?ju, ka t?s ir okup?cijas gadu sekas. Ja kaut kas ir skaists un sak?rtots, tad tas noteikti nav man. Ar? pils?ta v?l nav tik daudz izdar?jusi, lai iedz?vot?ji saprastu, ka sak?rtota vide ir dom?ta visiem. Sak?rtotu vietu R?g? nemaz nav tik daudz -- kan?lmala, V?rmanes d?rzs, kas tad v?l? Es nej?tu, ka b?tu sak?rtota Vecr?ga. Ejot pa to, ielas l?men? viss ir ?ausm?gs -- sliktas ietves, l?ti skatlogi un kioski. Ta?u to var main?t. Noder?gs ir, piem?ram, Dienas ekspertu viedoklis. Cilv?kiem ir gr?ti orient?ties, vi?i neieskat?s, t?p?c ekspertu viedoklis ir vajadz?gs -- tas pal?dz izv?rt?t. Es ar? vienm?r ieklausos, ko raksta par jaunaj?m film?m, te?tri vai gr?mat?m.

Cik liela noz?me ir arhitekt?ras eksperta v?rt?jumam?

To j?t, jo tas sarun?s atgrie?as. Turkl?t cilv?kiem vairs nav vienalga. Vi?i ir pat saniknoti, un te b?tu viet? min?t Triangula bastionu, jo tas cilv?ku sird?s ir tr?p?jis visdzi??k. Tagad man visi n?k kl?t un jaut? par Saules akmeni, un tas ir t?p?c, ka Latvia Nostra sav?ca parakstus un nos?t?ja v?stules atbild?gaj?m instit?cij?m, uzsverot, ka neatbalsta debesskr?pju cel?anu R?gas v?sturiskaj? centr?.

Vai sabiedrisk?s organiz?cijas nost?ja ??d? gad?jum? sp?j ko main?t?

Europa Nostra (Eiropas organiz?cija, kas r?p?jas par kult?ras mantojuma saglab??anu) vienm?r uzsver, ka gatava dot savu v?rt?jumu. Pla??kais konteksts ir svar?gs. Ja jau R?ga ir iek?auta UNESCO pasaules mantojuma sarakst?, nevar izmantot izdev?bu, ka ir juku laiki, un b?v?t, k? nu san?k. M?s nevaram izsv?trot ??psalu no aizsarg?jam?s zonas, toties m?s varam p?rskat?t pirms 40 gadiem tapu??s modernistu v?zijas par ??psalu k? R?gas Manhetenu. Es uzskatu, ka R?gai nav vajadz?gi debesskr?pji tik tuvu centram. V?l vair?k, es nedom?ju, ka debesskr?pji visp?r ir vajadz?gi. Pasaule ir izg?jusi cauri XX gadsimta ekstr?miem un p?ckara eksperimentiem. Viss ieiet hum?n? gultn?.

K?p?c mums nevajag debesskr?pjus?

T?p?c, ka tie nav nekas t?ds, ko cilv?ki te brauks un skat?sies. Tom?r, ja izv?l?simies b?v?t augstceltnes, tad nopietni vajadz?tu izsv?rt, kur? viet? t?m ir j?b?t un p?c iesp?jas t?l?k no centra. ??psalu, starp citu, jau bija noskat?jis K?rlis Ulmanis. K? jau visiem vado?iem, vi?am bija v?lme atst?t aiz sevis milz?gus ansamb?us. Viena vi?a iecere bija noslauc?t Vecr?gu, otra -- ??psalu. Tagad m?s pie t? atgrie?amies.

Za?usalu ar? noslauc?ja, bet tagad to visi jau ir aizmirsu?i.

J?, tagad tur ir tuksnesis. Es tie??m br?nos par m?su arhitekt?ras skolu, kas ir apst?jusies 70.gadu Eiropas modernistu dom??anas l?men?, kuru vec? Eiropa jau sen ir p?rdz?vojusi. V?zija par debesskr?pjiem joproj?m vi?iem liekas kaut kas v?rt?gs.

K? t?d? gad?jum? ??psalai vajadz?tu att?st?ties?

??psal? viss jau ir ieprogramm?ts -- t? ir neaizskarama v?sturisk? apb?ve Balasta damb? un tam piek?aujo?ais ielu t?kls ar tradicion?lajiem j?rnieku uz zvejnieku m?jok?iem. Tas ir unik?ls un neskarts ansamblis, t?p?c tas ir j?saglab?. Ta?u t? ir tikai ?aura josla gar Daugavas krastu, kuras aizmugure ar? ir izveidojusies -- tur ir RTU centrs. Ja RTU, kur? atrodas m?su vien?g? arhitekt?ras skola, sak?rtotu vidi sev apk?rt, izveidotos burv?ga vieta. Neviet? ir ??psalas izst??u komplekss, jo tas ir par lielu un nav atrisin?ts transporta pl?smas jaut?jums.

??psalas otru galu es saredzu saist?b? ar ?deni, jaht?m, ku?iem un viesn?c?m. Es, protams, tagad tikai fantaz?ju, ta?u ir skaidrs, ka tur nedr?kst b?t komerci?la vai r?pnieciska apb?ve.

Kas notiks ar ??psalas galu Preses nama pus??

R?gas dome atbalsta R?gas Manhetenas projekta ideju, ar? RTU Ivara Strautma?a vad?b? ir sav?kusi studentu parakstus, kaut man? biroj? str?d?jo?ie arhitekt?ras studenti ?aj? sarakst? nevienu paz?stamu v?rdu neatrada. Taj? v?stul? tiek pausts atbalsts augstcelt?u v?zijai, un m?s uz ?o v?stuli nol?m?m atbild?t. Interesanti, ka visur tiek piesaukts Latvijas Arhitektu savien?bas viedoklis par Saules akmeni k? br?ni???gu, modernu arhitekt?ru. Es paz?stu pietieko?i daudz arhitektu, kas dom? cit?di. Augstceltnes liel?koties pat?k v?rie?iem, t? ir t?da aizrau?an?s ar lielpils?tu mod?m un bailes k??t provinci?liem ar zemo apb?vi un tradicion?lo pils?tas ainavu. No t?m v?zij?m, kas tika izstr?d?tas 60. un 70.gados, ir uzceltas tr?s -- Citadele, viesn?ca Latvija un Preses nams, un t?s visas tr?s mums tagad trauc?. Vai tie??m m?s v?lreiz gribam atk?rtot savas k??das?

R?g? tom?r vajadz?gas lielas biroju ?kas, un centr? t?das uzb?v?t vairs nevar.

J?, centr? t?du vietu nav, ta?u ir pietieko?i daudz vietu ?rpus pasaules mantojuma zonas. Ir j?nov?rt?, kas R?g? ir v?rt?gs un ar ko m?s gribam lepoties. Es dom?ju, ka tas ir R?gas centrs, daba, ainava un pils?tas tradicion?l? strukt?ra. Nevajag atk?rtot k??das, ko izdar?ja citas Eiropas valstu galvaspils?tas, saboj?jot, piem?ram, Briseles un Stokholmas centru.

Nesagaidot jaut?jumu, arhitekte s?k run?t par lielo arhitekt?ras objektu nosaukumiem. Vi?u, piem?ram, mulsina v?rdu do?ana t?d?m b?v?m k? Saules akmens.

Kas tas saules akmens visp?r t?ds ir? Debesu ?ermenis, kas izskat?s k? akmens? K?ds man teica, ka par saules akmeni sauc dzintaru. Tas gan b?tu j?pap?ta dain?s, jo man ir aizdomas, ka tas ir t?ds padomju laiku simbols. K? kropl?gai ?kai var dot t?du v?rdu? Tas pats notiek ar? ar ?akstes pieminekli. Neizp?tot simbolu noz?mi, m?s varam dab?t pat b?stamus simbolus. Pa?? R?gas centr? likt iekostu, iedrag?tu lodi man ??iet d?vaini. Man ir bail no t?da simbola, jo ar greizu simbolu iedo?anu metodiski nodarboj?s padomju laik?. Kr?sas, z?mes un v?rdi ir ?oti svar?gi, t?p?c man daudz j?dom? ar? par Stikla kalnu. Stikls ir auksts un nepieejams, t?p?c izmantot to gr?matas un bibliot?kas, kas ir siltas un gar?gas lietas, simboliz??anai ar? ??iet d?vaini. Es nekad neesmu atbalst?jusi Stikla kalna ideju. T? ir milz?ga, auksta ?ka, kas mani atgr??. Es bibliot?ku saredzu k? vecu m?ju centr? ar ?pa?u smar?u un siltu koka gr?du. Cilv?ks iet pie gr?mat?m, vi?? neiet pie Stikla kalna. Nedom?ju, ka, nosaucot to par Gaismas pili, kas main?sies.

Bibliot?kas darbinieki tom?r gaida to br?di, kad var?s str?d?t norm?los apst?k?os.

Tas t? ir, ta?u nevajag jaukt divas lietas. Ja es saku, ka man nepat?k Birkerta projekts, tad tas nenoz?m?, ka es esmu pret LNB projektu k? t?du. Es tikai to dar?tu cit?di. Tepat R?gas centr? ir veseli kvart?li ar nesak?rtot?m m?j?m. Ja pils?ta un valsts sav? starp? sp?tu vienoties, tad bibliot?kas vajadz?b?m daudzas ?kas var?tu rekonstru?t. Es negribu braukt p?ri tiltam p?c vienas gr?matas vai fotogr?fijas. Es gribu to dar?t tepat centr?. Opera, bibliot?ka, Nacion?lais te?tris -- visas ??s lietas parasti atrodas centr?. Mums nevienam neko nedod banku augstceltnes un mistiski biroji centr?. T?s ir kult?ras un izgl?t?bas iest?des, kuras m?s visi kop? baud?m. Ja projekts ir t? aizkav?jies, tad ar to tom?r kaut kas nav k?rt?b?.

Vai R?ga neb?tu peln?jusi slavena arhitekta projekt?tu ?ku?

Es ar ?ausm?m dom?ju, ko R?g? var?tu izdar?t Zaha Hadida vai Frenks G?rijs. Ta?u t? ir izv?le, vai tas mums ir vajadz?gs. Ar? V?cij? tik slaveno Gerk?nu es nevaru pie?emt, ja vi?? atbrauc un izn?cina ieli?u J?rmal?. Ja tu esi liels arhitekts, ar k?d?m ties?b?m tu izn?cini mazu ieli?u maz? valst? un tagad taisies aizskart upju ku?niec?bas ?ku ??psal?. Tas ir principa jaut?jums, jo labs arhitekts ieli?u un mazu ?ku saredz?tu un tai virs? nek?ptu. Ar? Birkerts uzk?pj virs? ?oti v?rt?gai eklektisma laika m?jai, nevis paiet mali??.

Cik pamatots ir sa?utums par Stacijas laukuma apb?vi?

Es nesaprotu, k?p?c tik lieliskam modernisma arhitekt?ras ansamblim vajadz?ja priek?? nolikt kaut ko tik trulu. K?das ties?bas bija izn?cin?t ?o ansambli ar pla?aj?m z?l?m un skrejo?o gaismas rekl?mu? Tikko biju aizbraukusi uz Europa Nostra balvas pasnieg?anu, kur vienu no balv?m dab?ja Kopenh?genas arhitekti par to, ka vi?i 40.gadu modernisma ?ku p?rvietoja uz citu vietu un atjaunoja. T?tad pasaul? jau nov?rt? jaun?ko laiku arhitekt?ras pieminek?us. R?gas staciju var?ja apm??ot, apsp?l?t un atjaunot.

K?p?c tas nenotika?

Man ir t?da saj?ta, ka m?su arhitekt?ras skol? nem?ca m?l?t vecas m?jas. Arhitektu paaudze, kas tagad darbojas ar mantoto R?gas arhitekt?ru, nedara to ar m?lest?bu, cie?u un j?t?gumu. V?l joproj?m tiek veikti vardarb?gi eiroremonti t? viet?, lai notiktu dialogs ar m?ju. Skola iem?ca v?rdus un stilus, bet neiem?ca, k? pret tiem iztur?ties, lai nenodar?tu p?ri. Rekonstrukcijas filozofiju m?su skol? nem?ca.

Kas jaunam arhitektam arhitekt?ras skol? ir j?iem?c?s?

Univers?lus humanit?ros pamatus. Arhitekt?ra ir palieko?a un atbild?ga lieta. Tur ir vajadz?gas dzi?as zin??anas v?stur?, kult?ras v?stur?. Par maz m?ca ar? Latvijas arhitekt?ras v?sturi vai etnogr?fiju. Tik daudz?m Latvijas arhitektu paaudz?m v?l pietiks darba, lai sakoptu un sak?rtotu mantojumu, kas mums ir, ta?u izgl?t?b? v?l joproj?m viss tiek orient?ts uz jauno. To r?da diplomdarbi, kur visi tuk?aj?s viet?s cen?as atst?t pieminek?us. Es dom?ju, ka tie ir t?di kompleksi -- augst?k, liel?k, redzam?k. Uzrun?t nopietni un klusi neviens neuzdr?kstas, jo ir bailes, ka nepaman?s. No t? cie? tikai m?jas.

Kas ir R?gas stils?

R?gai ir ?oti skaists m?rogs. R?gas burv?ba ir t?, ka augstas m?jas mijas ar zem?m m?j?m. T? ir m?roga mai?a ar koka m?ju k? mazu bombondzi?u vid? un viegluma saj?ta, jo viss ir pieejams k?j?m. R?gas stils ir ar? neparasti greznas un izteiksm?gas m?jas. Es nezinu, k? pirms 100 gadiem R?g? var?ja b?t tik fenomen?ls uzplaukums un k? var?ja rasties tik ?rk?rt?gi izteiksm?gas ?ku fas?des. R?ga nek?d? zi?? nav province, t? ir ?oti stil?ga pils?ta, ta?u es nej?tu, ka k?ds par to uz?emtos atbild?bu.

bankovskis
Pa elipsi. Punktu ?erot
P?teris Bankovskis, kult?rkriti?is

Tagadn?, ko raksturo individu?lisma beigas, atliek vien m?kslu un t?s XX gadsimta atvasin?jumus sak?rtot glob?l? datu b?z?

Pla?aj? pasaul? ta?u ros?s un knos?s miljoni personu ar izgl?t?bas, treni?a vai darbo?an?s veida pie?autu nosaukumu ?m?kslinieks?, t?p?c kult?rkriti?is P?teris Bankovskis apzin?s, ka sludin?t m?kslas beigas un m?kslas v?sturi k? pabeigtu un p?c sak?rto?anas aizz?mogojamu noliktavu ir sam?r? radik?li

P?rfr?z?jot vienu miru?u rakstnieku, da?i pat teiktu -- klasi?i, pa laikam gribas izsaukties: ?Visi run?: m?ksla, m?ksla. No visiem esmu par to dzird?jis, bet pats t? ar? ne reizes neesmu redz?jis. (..) T?, l?k, ar? vakar neieraudz?ju, lai gan visu p?cpusdienu turpat vien ri??? groz?jos.?

Liekas, viss jau pateikts, uzrakst?ts, apzel?ts un izmu???ts. God?tais Ernsts Gombrihs, piem?ram, ir past?st?jis, k? m?kslinieks nevis ataino, atdarina formu, bet gan reprezent?. Neskait?mi citi ?o reprezent??anas padar??anu izv?rsu?i, apsp?l?ju?i, pa laikam ar? atradu?i pavieglu vai m?n?gu esam un pateiku?i, ka tiklab visa reprezent??ana, k? ar? reprezent?jamais ?priek?mets? ir meli, simulkari un kas tik v?l ne, t?p?c iesp?jama vien prezent??ana.

(Cit?d?, bet tuv? noz?m? to atminamies no pirmo p?catmodas gadu aprindu dz?ves, kad auti?os t?st?t?jies pa?m?ju elites mar?ruti veda no prezent?cijas uz prezent?ciju. T? bija ?rti un labi, jo ko tad reprezent?si -- savu komjaunatnes darbinieka, tuk?muld?t?ja, ?ekista vai farcov??ika vakardienu? Tagad, p?c gadi?iem desmit, vismaz ?aj? jom? kaut kas main?jies. Laiks dara savu. L?dz?gi ??p?gai vec? re??ma gr?das kr?sai tas aizsm?r? plaisas, p?rkl?j k? negludumus un mu?u ap??z?t?s vietas, t? citk?rt?j? c?lkoka parketa dai?os rakstus. Atmodas un jaunvalsts darin??anas d?vainie varo?i un vado?i, kas neskaidr?s izcelsmes, amb?ciju un uzdr?kst??an?s zi?? sal?dzin?mi ar k?das iedom?tas renesanses person?m, nu pa?ib?ju?i, p?raugu?i vai nob?d?ti mal? un toni s?k noteikt m??am jaunekl?gi, garlaic?gi vien?di kantoristi, t?di labi baroti, sam?r?gi cauraugu?i lemingi, kas vis?s Eiropas mal?s vienl?dz ?akli pa skuju taku dipina uz vec?s visp?r?j? progresa idejas loloto piepild?jumu. Ak, tikko vienas d?mas intervij? las?ju, ka Vakarzem? ?ie skr?j?ji jau esot aprimu?i, t?p?c ka progress materializ?jies, toties jo interesant?ka dz?ve ??ietot ?epat, kur v?l p?c kaut k? j?tiecas, kaut kas j?sasniedz. Interv?t? vietumis v?l sap?o par dz?ves j?gu, kurpret? jaun?s paaudzes vidusce?a g?j?ju masas, ??iet, ?o j?gu skaidri saskata tr?s burti?os -- MBA.)

Bet m?ksla. Sav?d? k?rt? m?su pilso?i, gan tie, kam pel?kie lemingu m?tel??i v?l tikai nepiepild?ts sapnis, gan tie, kas uniform?to skr?jienu dom?jas sirsn?gi nicin?m, sevi par cit?diem uzl?kodami, gan pat pa?i p?kainie vai par t?diem man?gi mask?ju?ies progresisti -- itin visi va?as vai neva?as br?d? sliecas parun?ties par m?kslu. Par vis?d?m m?ksl?m: par popul?ru m?ziku, par it??u m?bel?m, par telev?zijas fabriku vai mariju belenu, ?ovasar, dab?gi, par kora dziesm?m un tautas dej?m. Nedaudz ?aur?k? lok? run? ar? par te?tri, v?l ?aur?k? -- par kino, bet pavisam ?aur? -- par literat?ru. T?da saprotama, diezgan viegli skaidrojama lejupsl?do?as intereses un iesaist?t?bas l?kne (lai man piedod operm??i, st?gu kvarteta nians?ta skan?juma saprat?ji, baleta draugi, cirka piel?dz?ji un visu citu m?kslu spriestsp?j?gie, ka neier?du vi?iem skaidri sal?kojamu vietu l?knes lejasgal?: tur ir p?r?k sabl?v?ts, p?rapdz?vots). Norm?li un ierasti ir, ka tur, taj? neieinteres?t?bas, maz?s, specializ?t?s grup?s apspriestu par?d?bu gal? ietveras ar? arhitekt?ra (k? m?ksla, nevis b?vniec?bu sad?rdzino?a ekstra) un t? saukt?s vizu?l?s m?kslas: glezniec?ba, t?lniec?ba, grafika, z?m?jums, k? ar? viss priek?metu un par?d?bu kopums, ar ko apmekl?t?js sastopas m?kslas muzej?, izst??u z?l? un galerij? kop? XX gadsimta s?kuma, kad tur da??du apst?k?u sagad??an?s p?c non?ca l?dz tam tikai publisk? atejviet? redz?tais pisu?rs. Un norm?li un ierasti b?tu, ja Latvij? par vizu?laj?m m?ksl?m spriestu vizu?lo m?kslu ?urn?l? Studija, LMA M?kslas v?stures instit?t?, gadsk?rt?jos B.Vipera las?jumos un cit?s l?dz?gi nosl?pumain?s viet?s vai paretam -- k?das izst?des atkl??an?.

Ta?u v?rojams kas glu?i cits: rau, dienas prese, radio un telev?zija ?emas ap vienu vai otru eso?u, jaunizgatavotu vai iecer?tu pieminekli (t?lniec?bas darbu) un publika ar v?stu?u, telefonzvanu un interneta diskusiju pal?dz?bu iesaist?s. Ja atmet k? nesvar?gus politiskos un finansi?los elementus, kas attiec?b? uz pieminek?iem darbojas k? t?ds d?mu aizsegs, paliek skulpt?ra -- objekts, ko tradicion?li un bez liekas dom??anas d?v?jam par m?kslas darbu. Nu, labi, skulpt?ras, ko uzst?da uz ielas vai laukum?, bie?i m?dz b?t liel?kas par t?m, kas izgatavotas izst??u z?l?m vai nolik?anai uz rakst?mgalda, bet cit?di skulpt?ra paliek skulpt?ra. Cilv?ks, vismaz tradicion?li audzin?ts cilv?ks, tuvojoties skulpt?rai, reti kad izj?t to tikai k? priek?metu, kas ?aiz?em vietu?, ir apvelt?ts ar noteikt?m telpisk?m dimensij?m un fizik?l?m ?pa??b?m, k? kaut ko t?du, pret ko var p?rsist galvu, sadauz?t auto vai sapl?st ze?i. Ja saka vai nodom? ?skulpt?ra?, tad objektam paredz (vai objekta satur? iek?auj) apgr?tin?jumu, kas ?aj? rindkop? jau nosaukts, paredz, ka objekts ir/b?s m?kslas darbs. Savuk?rt ??ds autom?tisks paredz?jums vedina dom?t, ka pats paredz?t?js zina, kas ir m?kslas darbs, prot vai vismaz grib at??irt to no citiem apk?rt?jiem priek?metiem p?c kaut k?das ?m?kslinieciskuma? kl?tb?tnes.

Diskusijas vai to imit?cijas t? d?v?taj? mediju telp? un kulu?ros pie?auj iesp?ju, ka diskut?t?jiem un diskusijas nodro?in?t?jiem ir zin??anas, uzskati, viedok?i vai vismaz izteikumi par to, kas, vi?upr?t, ir m?ksla. Sen?k bija it k? vienk?r??k, jo m?dza run?t un rakst?t par est?tiskaj?m kategorij?m, t?d?m k? ?skaistais?, ?c?lais?, ?tra?iskais? (to konstat?cija objekt? ??va attiec?go objektu dro?i pasludin?t par m?kslas darbu). Protams, l?dztekus v?d?ja ar? ?kropl?gais?, ?negl?tais?, ?komiskais?, bet tos var?ja attiecin?t uz zemnieku vai tirguslaukuma m?kslu, kas visp?r jau nek?da m?ksla nebija, vai ar? izlietot k? antit?zi. Tom?r ar? taj? ?sen?k? tik vienk?r?i nemaz nebija. Re, m?kslas v?stures un m?kslas zin?tnes pamatos ieg?lu?ais Johans Joahims Vinkelmanis, k? vi?? kaut kad laik? no 1756. l?dz 1758.gadam Rom? pam?co?i rakst?ja (Erinnerung ?ber die Betrachtung der Werke der Kunst): ?Skaistums past?v k? vienot? veseluma daudzveid?ba, l?k, filosofu akmens, ko tiecas atrast m?kslinieki un ko atrod tikai retais. L?nija, kas iez?m? skaistu formu, l?dzin?s elipsei: taj? ir gan notur?ba, gan past?v?ga main?ba, jo to nevar uzvilkt ar cirku?a pal?dz?bu un t? maina virzienu ik punkt?.? Tagadnes cilv?ks, kur? salas?jies ne tikai liot?rus un bodrij?rus, bet v?l sazin ko, var pasmieties par ?l?niju, kas iez?m? skaistu formu?, un bilst, ka ne formai, ne skaistumam nav nek?da principi?la sakara ar m?kslu.

Bet cit?ts iz Vinkelma?a ir iez?m?gs ar pavisam ko citu: taj? pasac?ts, ka m?kslas mekl?jumi sal?dzin?mi ar punkta noteik?anu uz elipses -- tev ??iet, ka esi beidzot notv?ris ?sto, bet atkal nek?, n?kamais jau maina virzienu. Tas attiecas uz visu, kas notiek m?kslas pasaul?: m?kslinieks uziet vai saliek k?du kr?sas vai l?nijas, vai apjoma, vai priek?metu, vai j?dzienu k?rtojumu, saj?t kaut ko (tas ir svar?gi -- saj?t kaut ko piepe?u un sp?ju sev?, psih?, dv?sel?; man grib?tos teikt, ka tie?i ?? saj?ta un tikai t? ar? ir m?ksla). T?tad m?kslinieks ?saj?t?, bet jau n?kamaj? br?d? virziens main?s: n?k kl?t v?l kaut kas, pabeigtais darbs maina atra?an?s vietu, vi?reiz?jais atradums p?rtop par atk?rtojumu. Turkl?t atk?rtojums, l?dz?ba, atdarin?jums izplat?s, k??st par manieri, tendenci, virzienu, stilu. Var sac?t, ka m?ksla notiek ?rpus laika, bet laiks, sastindzin?dams m?kslas impuls?tos veikumus un darin?jumus, vienlaikus ir t?ds k? priek?noteikums tam, ka k?d? viet? un apst?k?os atkal var atgad?ties m?kslas notikums.

??di raugoties uz m?kslu, protams, nav runas par kvalit?ti vai kaut k?du personu un apst?k?u nosac?tu vietu rangu tabul? vai m?kslas v?stur?. M?ksl? atgad?s vai ir atgad?jies simtiem akad?misma, impresionisma, abstrakt? ekspresionisma u.c. l?dzdarin?t?ju, atdarin?t?ju, epigo?u. Iesp?jams, ka tie?i t?ds potenci?ls, varb?t?b? sagaid?ms atgad?jums daudziem jo daudziem m?kslas m?c?bu iest??u absolventiem liek visu m??u nodoties tuvinieku ar mok?m paciestai nevienam t? ?sti nevajadz?gu priek?metu izgatavo?anai.

M?ksla k? ?ssavienojums, kas personu pa?apliecina par indiv?du rad?t?ju, bez ?aub?m, ir bezdiev?ga. Tas ir akts, kur? indiv?ds sav? apzi?? ir pa?pietiekams universs, kur? patiesajam Rad?t?jam vietas nav. ??d? izpratn? m?ksla konkretiz?jas un aktualiz?jas t? sauktaj? renesans?, kad indiv?ds izk??ojas un, k? pa?am ??iet, uzkundz?jas. T? sak?rtojas un apaug ar pa?cildin??an?s un le?itimiz?cijas apar?tu apgaism?bas period?. T? sabr?k l?dz ar apgaism?bas programmas sabrukumu XX gadsimta s?kum?. Vis? turpm?kaj? aizg?ju?? gadsimta gait? sabrukuma produkti jaucas un k?rtojas visvis?dos, pa laikam atbaido?os, pa laikam komiskos vai aizkustino?os ?eburos.

Tagadn?, ko raksturo individu?lisma beigas (glob?l? ekonomika, glob?lie inform?cijas t?kli, glob?lais terorisms, glob?l? sasil?ana u.tjpr.), atliek vien m?kslu un t?s XX gadsimta atvasin?jumus sak?rtot glob?l? datu b?z?. Individu?lisma ?projekts?, ??iet, ir beidzies. Neatkar?go, autohtoni rado?o indiv?du velti mekl?t zi??u festiv?los, dziesmu un deju vai operas sv?tkos, rokfestiv?los -- tas nu b?tu t? saprotami. Bet nav vi?a ar? opoz?cij? -- ekstr?misms, antiglob?lisms, laikmet?g? m?ksla k?d? tur ?document?? vai ?manifest?? u.c. vair?k atg?dina t?s s?k?s zivti?as, kas uztic?gi pavada haizivi un p?rtiek no t?s pamestaj?m ?diena atliek?m.

Es apzinos, ka sludin?t m?kslas beigas un m?kslas v?sturi k? pabeigtu un p?c sak?rto?anas aizz?mogojamu noliktavu ir sam?r? radik?li. Pla?aj? pasaul? ta?u ros?s un knos?s miljoni personu ar izgl?t?bas, treni?a vai darbo?an?s veida pie?autu nosaukumu ?m?kslinieks?. Vi?i un vi?as iecer un izgatavo miljonus gleznu, statuju, vis?du objektu, tiek pirkts un p?rdots, apgroz?s kaut k?da, pa laikam pat liela nauda, virmo kaisl?bas, ze? intrigas. K? gan cit?di -- jebkura civiliz?cija ta?u l?dzin?s kom?tai: t?s galva var sen b?t p?rv?rtusies miru?? ledus gabal?, bet aste v?l t?ksto?iem gadu skrien nopaka?, atst?jot sav? ce?? izzudu?u vielu un notikumu putek?us un ?nas. T?p?c nav j?br?n?s, ka tagadn?, kad jaunu ?m?kslu? (?o v?rdu ac?mredzot lieto t?p?c, ka cita v?l nav) da??di ideologi saskata internet?, multinacion?lo korpor?ciju rekl?m?, terorism?, TV realit?tes ?ovos vai pusaud?u deju z?l?s, joproj?m saglab?jas diskusija par darin?jumiem un noris?m, kas, lai ar? tapu?i un top tagad, faktiski ir pieder?gi aizg?ju?ajam laikmetam, kura v?rt?bu hierarhij? bija vai var?ja b?t m?ksla.

Latvija, zin?ms, atrodas pasaules mal?: j?ra te ir sekla un nav s??a, paisums un b?gums te netricina krastus un zemestr?ces un vulk?ni -- dz?les. Te nav vietas grandioz?m, visu sadedzino??m un p?rveidojo??m kaisl?b?m. Da?as horizont?les: debesis, j?ra, krastmalas smiltis, k?pas; pa k?dam nejau?am cilv?ka st?vam ikdieni???, sadz?visk? noris?, klusums un klusin?jums, kas var b?t gan skumja rezign?cija, gan patruls konformisms.

Lai ko ar? teiktu jauntautiskie uz??m?jgara akt?visti, K?r?a Skalbes Pasaka par v?rdi?u ir un paliek latviskajai [kult?r]ainavai b?tisk?ka par visiem starptautiskajiem pan?kumiem un pas?kumiem. Ne?aub?gi ar? t?s nabaga laimes klus?s, pel?k?s asari?as d??, kas avota ?deni padar?ja r?gtu. Ta?u galvenais ir kas cits -- atzi?a, ka ?tu grib?ji b?t kungs, bet biji un paliki tikai pirtnieks, pirtnieks?... Tas nekas, ka tev bank? miljoni un kabat? Londonas biznesa skolas vai H?rvarda universit?tes diploms.

Latvija ir viduszeme un vidusce??. ?ejienes vizu?l? m?ksla k? ra?an?s laik?, t? v?l?k atbilda jau D?ovanni Pjetro Belloni 1664.gada akad?miskaj? run? daudzin?tajam vidusce?am starp manierismu un natur?lismu (skat. Ervin Panoffski, Idea, 1924). Itin bie?i bija t?, ka m?kslas notikums atgad?j?s gleznas vai k? cita darin?t?jam (kaut kas ta?u laikam gan notika Johana L?berehta Eginka dv?sel?, kad vi?? glezn? Odisejs un Nausikaja vis?m sieviet?m iegleznoja t?s p?rgriezt?s acis, kaut kas sasl?dz?s Teodora Za?kalna pasaules izj?t? br?d?, kad vi?? saprata un vi?a rokas prata, k? no gran?ta p?rcilv?cisk?s vienaldz?bas izka?ama c?ka).

Cilv?ku kust?bu uz zemeslodes t?s apzin?t?b? aizvien pavada vai pat defin? vaic?jums par citu, otru -- ko vi?? tur dara? Ar? br?n??an?s -- k?p?c? Un tad v?l p?rdz?vojums vai pat p?rdz?vojumu gamma. Kam?r vien var run?t par m?kslu k? gad?jumu, kura rezult?t? kaut kas gad?s, top, rodas, tikm?r aizvien ir ar? p?r?jo jaut?jums. Sabiedriski un v?sturiski nosac?t? zin??ana, ka ir iesp?jama m?ksla (bie?i mask?jusies par intu?ciju), dzemdina v?lmi ?im m?kslas notikumam kaut k? tuvoties, piel?dzin?ties. Par?d?s j?dzienisks veidojums ?m?kslas p?rdz?vojums?, kas pasaka, ka indiv?dam, kur? nav m?kslas notikuma izdz?vot?js (kreators), nav iesp?jams pien?kt un dz?vot to pa?u, vi?? var vien?gi p?r-dz?vot (it k? p?rlidot, p?rskriet cita dz?votajam). T?pat k? m?sdienu t?ristam ir diezgan mazas izredzes just apmekl?jam?s vietas patieso, viet?jo dz?vi, t? ar? m?kslas p?r-dz?vot?jam vien retu reizi gad?s m?kslas notikumam adekv?ts p?rdz?vojums. Un l?dz?gi k? t?rists veido priek?status un pie??mumus no ce?ve?os un gr?mat?s izlas?t?, pazi?u lok? saklaus?t? un uz vietas haotiski ieraudz?t?, t? ar? m?kslas p?r-dz?vot?js nost?jas pie m?kslas darin?juma ar kaut k?d?m zin??an?m, aizspriedumiem un pie??mumiem.

??s vasaras s?kum? izst??u z?l? Arsen?ls skat?t?, milz?gai kr?mu noliktavai l?dz?g? izst?de Abstrakcionisms Latvijas glezniec?b? bija noz?m?ga vis?du iemeslu d??, ar? k? atvadu sveiciens XX gadsimtam ar t? m?kslu, kas savuk?rt var tikt uzl?kota k? atvadu sveiciens m?kslai visp?r. Es tur aizg?ju jau samait?ts -- ar ?aub?m par abstrakcionismu k? t?du. No pr?ta negrib?ja iziet Gombriha min?tais joks par dz?r?ju, kur? sveicienam pace? cepuri pret katru ielas laternas stabu. Gombrihs jaut?, vai alkohols ir tikt?l stiprin?jis dz?r?ja prasmi abstrah?t, ka nu tas sp?j atdal?t form?lo vertikalit?tes kvalit?ti no kvalit?t?m ?stabs? un ?cilv?ka fig?ra?. Staig?jot gar izst?des darbiem, ?is joks n?ca pr?t? ne reizi vien. Bija j?atceras v?l citi joki: manai un vec?k?m paaudz?m lab? atmi?? eso?? defin?cija, ka abstrakcionisms ir viens no gal?jiem form?liem virzieniem bur?u?ziskaj? m?ksl?, savulaik las?t? gr?mati?a tautas universit?t?m Pret abstrakcionismu un, protams, ?ikita Hru??ovs. Bet tam visam, zin?ms, nevar b?t nek?da sakara ar m?kslas p?rdz?vojumu. Sav?di, bet gad?j?s man ar? k?ds p?rdz?vojums, piem?ram, viens maz?ti??, gai?s ple??tis Aleksandra Dembo glezn? S?kums -- apm?ram t? ap vidu.

Izst?de dro?i vien bija iecer?ta k? t?da kunstkamera. Tur bija ar? izzi?ai dom?ti teksti, kuros bija paskaidrots, kas un no k?diem virzieniem sast?vo?s ?sten?b? ir (bijis) abstrakcionisms. Pam?c?bai un sal?dzin??anai bija pie k?p?u telpas sienas piekarin?tas visur pasaul? zin?mu (slavenu) abstrakcionistu gleznu reprodukcijas. Ta?u, par sp?ti visiem iek?rtot?ju un kuratoru p?li?iem, k?da apmekl?t?ja rakst?t? atsauksme bija ??da: ?Tape?u m?ksla tom?r izr?d?j?s lab?ka par p?d?jo Rudens izst?di.? Man ?? atsauksme iepatik?s. Te ieskanas jaun? valoda, k?d? run?jams par to jauno, ko pagaid?m v?l d?v? par m?kslu.

beata
Hi I'm was very suprised when I see you e-mail information and how
quickly
you write to me , but it is really very nice from youre said. As you
wish i
try something describe about this event, but I need some time , not very
but
a little. All pleasure is by my side . But my english it is not so good
.
Anyway I try to do best as I can.
Bye Beata

mazas ceribas
Vakar biju aizbraucis uz muzeju. Pavadiju paris stundas Indijas un
Islama makslas galerijas. Neka jau seviski daudz tur nebija, bet
baigi iepatikas indiesu Panchakhyana zimejumi no kadiem 1700ajiem
gadiem - tadas nelielas spilgti zimetas fabulinas ar gudribam.
Piemeram - Low Expectations.
Just as a narrow river is filled up by a small quality of water, and
a rat's mouth is filled by a crumb of food, so a man with low
expectations will be satisfied by even the most meager rewards. But
like the river and the rat that man will also contribute little. The
lesson says that like a flag on a pole, such a man can rise to only
limited heights.

craigslist
saaaaaaaaaaaaaam - w4m


im teicuidluous drin. i cantot spelll. but u know what i thwou d lbe fn wot weire you smiddrf vorn fuck it cant yype. i thnk ur cuuut. 7/7..check i out