Dv?seles lau?anas un rad??anas biogr?fija
Gundega Rep?e, rakstniece
K?p?c okup?cijas laika partijnieks, ?odienas politi?is, bauda dv?selisku komfortu, bet miru?u dzejnieku esam gatavi ekshum?t?
Oj?rs V?cietis bija slavens nevis ar savu friz?ru un frizieri, nevis t?rpiem, imid?u, vasaras atva?in?jumu mar?rutiem, mobilo telefonu mode?iem, priv?t?pa?umu interjeriem un s??u m?rc??u recept?m, bet tikai t?p?c, ka bija t?ds, k?ds bija. Un rakst?ja dzeju. Cik pietic?gi tas skan ?odienas baudu p?rtv?ku?aj?m aus?m un ma?u receptoriem, sav?s p?rdom?s dal?s rakstniece Gundega Rep?e
N?ve, izr?d?s, neko neatrisina. Nosl?pumu priek?kari nekr?t. Oj?ra V?cie?a person?bas neapejam? esam?ba savulaik, piemi?a -- ?odien, prete???g? bango?ana, inscen?t? putu kr?sain?ba ikreiz, kad vidusm?rs tiecas p?rk?pt p?ri Oj?ra V?cie?a person?b? un dz?v? materializ?tajiem, t?p?c trauc?jo?ajiem ide?liem, vi?a person?gajam etalonam, v?sture un laiks personific?jas un c?rt zobenus, ??i? tiklab aukstas dzirkstis, k? siltas asinis. C?ni?? ir bezj?dz?gs, negl?ts un pa?pietiekams, ja karot?ji un j?smot?ji netiek skaidr?b? ikreiz no jauna -- kas ir vi?i (es, m?s) un k?da ir m?kslas j?ga.
Vai past?v tikai viena vien?ga j?ga? Vai ir iesp?jama j?ga glob?l? nenoteiksm?? Vai tas, ka ?odienas ideolo?ija apgalvo, ka m?kslai ir m?kslas vieta un no??lojami ir t?s periodiski m???gie izklupieni politisk? tro?a virzien?, noz?m?, ka jebkur? politiski dom?jo?s rakstnieks no pasaules literat?ras v?stur?m b?tu izgrie?ams? 1951.gad? t? r?koj?s Andrejs Up?ts, nor??inoties ar latvie?u liter?ro mantojumu, sa??irojot to p?c ?e?iniskajiem krit?rijiem -- ekspluatatoru ??iras un ekspluat?to literat?r?. Vai padomju okup?cijas literat?ra un t?s rakstnieki ?odien t?pat b?tu izg??ami iesp?jami smird?g?k? m?slain? un, piem?ram, pazi?ojams, ka Oj?ram V?cietim pie pirkstiem ir latvie?u tautas asinis, k? Arv?ds Grigulis piecdesmito gadu s?kum? apgalvoja par slepkavu K?rli Skalbi, v?rt?jot vi?a st?ju 1917.gada revol?cij? (Skalbe aizst?v?ja gara revol?ciju)?
Jaut?jums, cik atbild?gs par savu izv?l?to ideolo?iju, politisko kr?su vai tic?bu ir ierindas cilv?ks (k?ds milit?rs un cilv?ku pazemino?s apz?m?jums, kas atce?ojis no padomju laika) at??ir?b? no dzejnieka, m?kslinieka, manupr?t, ir daudzu atbil?u ?ifra atsl?ga. K?d?? okup?cijas laika augsts partijnieks, ?odienas politi?is, bauda dv?selisku komfortu, bet miru?u dzejnieku da?a sabiedr?bas gatavi ekshum?t un plos?t katru vi?a iek??jo org?nu atsevi??i?
Imants Ziedonis r?ni skaidroja, ka tas dro?i vien t?d??, ka dzejniekiem bija sp?jas ietekm?t sabiedr?bu. Par ?o sp?ku un sp?ju ir v?rts dom?t, las?t t? laika dzeju, ta?u pras?t pras?s, lai vien?du, taisn?gu atbild?bu nestu k? okup?cijas laika pionieri, komjaunie?i, zin?tnieki, p?tnieki, ?urn?listi un str?dnieki, t? visa sabiedr?ba kopum?, jo tie?i sabiedr?bas vide diedz?ja un ??va jo naski apsak?oties un kupli saza?ot bezj?gas karjerismam, denunci?ciju pa?saprotam?bai, intrigu v?zim. Aizme???t li?n?s pat cilv?cisko v?dlodzi?u komunik?cijai ar citiem kameru biedriem.
Tas, ka ?odien ir m??in?jumi nok?rtot r??inus latvie?u literat?r?, veikt v?rien?gus remontdarbus, piepal?dzot ar k?rt?j?m ??iru un p?rliec?bu ?paktel?m, man ??iet netaisni. ???r?t?ji pa?i ir ideolo?ijas vergi. Naudas kalp?ba, valsts vai individu?lie pas?t?jumi ir nomoc?ju?i rado?os organismus un lielu da?u sabiedr?bas k? lentenis, ta?u tas dzi?? piet?t? un fat?lism? tiek uz?emts, pat daudzin?ts un populariz?ts k? civiliz?cijas norma, k? vesel?gs dom??anas veids. Treknums, pa?apmiers, presti?s naudas izteiksm?, p?rdo?an?s, izdev?gums, sakari, aprite masu inform?cijas telp? -- ?? ideolo?ija man ne par ??audienu neliekas di?en?ka vai hum?n?ka par Oj?ra V?cie?a nesamierin?mo maksim?lismu, par m??in?jumiem aizvest sevi un cilv?kus pie j?gpilnas, patiesas dz?ves apv?r??iem. Ja ar to dzejnieks stiprin?ja past?vo?o okup?cijas re??mu, man grib?tos teikt paldies, jo cietum? ir tikai divas izv?les -- pa?n?v?ba vai prusaku zupa, ko, krampjus valdot, ar tic?bu sev, savam sp?kam izstr?bt par sp?ti. T?p?c ka okup?cijas re??ms gaid?ja -- tautas pa?n?v?ba b?tu vissaus?kais un ?tr?kais risin?jums. Bet literat?ra -- t? ir nebeidzama sacel?an?s pret likteni. V?cietis sac?l?s un, ne?aubos, b?tu sac?lies ?odien. Pat vi?a r?gs un piemi?as velis daudziem liek riebum? noskurin?ties. Normalit?tes ideolo?ijai, ?rt?bas garant?jo?am samiernieciskumam, visaptvero?ajam mietpilsoniskumam, kas ir ie??mis br?v?bas telpu, V?cietis ??iet kaitino?s naivulis. Pa nagiem sito?s, elektriz?ts uzskates materi?ls, ka var dz?vot ar? cit?di. M?l?t un mirt cit?di. Diem??l vi?? bija slavens un m?l?ts. Un to pat ?odienas mietpilsonis gatavs nov?rt?t. Ta?u slavens Oj?rs V?cietis bija nevis ar savu friz?ru un frizieri, nevis t?rpiem, imid?u, vasaras atva?in?jumu mar?rutiem, mobilo telefonu mode?iem, priv?t?pa?umu interjeriem un s??u m?rc??u recept?m, bet tikai t?p?c, ka bija t?ds, k?ds bija. Un rakst?ja dzeju. Cik pietic?gi tas skan ?odienas baudu p?rtv?ku?aj?m aus?m un ma?u receptoriem.
V?r? ?emams atzinums pieder literat?rkriti?ei Ildzei Krontai: ?Latvie?u literat?ra nekad nav bijusi ?t?ra est?tiska par?d?ba?, t?s soci?l? anga??t?ba ir paties?ba, vai nu mums t? pat?k, vai ne. Un ar? p?d?jo gadu desmitu latvie?u padomju literat?ru, manupr?t, nevar v?rt?t tikai uz teor?tiski bezkaisl?giem, literat?rzin?tniski smalkiem svariem. (Tur pat nav ko str?d?ties, vai tas ir labi vai slikti, tas glu?i vienk?r?i ir m?su literat?ras liktenis, kas l?dz ar to vis?s t? daudzaj?s ??autn?s j?uztver. Un m?su situ?cij? nevajadz?tu tik l?ti aiz?emties t?das fr?zes k? -- civiliz?taj? pasaul? rakstnieka loma nekur nav tik b?tiski noz?m?ga tautas dz?v?, t? samazin?sies ar? pie mums, tas ir dabiski, par to nav j?uztraucas utt. u.tml. Vienalga, kas ar? b?tu ?o atzi?u pamat? -- vai nekritiska Rietumu trad?ciju p?r?em?ana vai no aploka izbizoju?a te?a mu???ba, un vajadz?gs vien?gi laiks, lai t? p?rietu, vai savas nevar?bas attaisnojums, vai gudri pamestas idejas, lai nestabilaj? situ?cij? no sp?les izsl?gtu iesp?jamos gar?g? sp?ka centrus, vienalga, lai kas b?tu ?o atzi?u pamat?, pa?reiz?jos apst?k?os t?s nestiprina, nesp?cina, nevieno.) (..) Literat?ra vienoja domubiedru paaudzi, uztur?ja j?b?t?bas pasauli, ?debesis sp?k?? (J.Peters). Var jau atk?rtoti spriedel?t, vai tas ir vai nav literat?ras uzdevums, un atz?t, ka nav. Ta?u, ja k?d? laik? un taut? literat?ra ??du uzdevumu veic (latvie?u literat?ras v?stur? tas nenotiek pirmo reizi), tad guvumi un zaud?jumi j?v?rt? tautas likte?a z?m?, nevis p?c atbilst?bas vai neatbilst?bas abstraktai teorijai.?
Var m??in?t cilv?ku, dzejnieku tulkot ar? vi?a pa?a likte?a z?m?. Ta?u tad n?kas vienoties par valodu. Jo pag?ju?? gadsimta piecdesmito un pat v?l asto?desmito gadu ikdienas un av??u leksika nav saprotama ?odienas cilv?kam, ar? t? ir j?p?rtulko. Zin?m? m?r? t?, lai cik s?p?gi tra?iska, ir privil??ija -- redz?t, k? asins l?ses paz?d v?stures smilt?jos un atgrie?as dz?v? k? arheolo?iski br?numi, k? iedvesmas relikvijas, k? feti?i, k? v?lreiz rakst?ms v?stures fragments.
Fragments no gr?matas Br?lis 3.noda?as.
13-02-2002
Sveiks, Oj?r!
T? bija svina pel?ka, dr?gna febru?ra diena, kad lik?s -- visa Carnikava ir Dievpamesta, automa??nas k? triekas ?ertas, ?audis pa m?j?m, zem seg?m, pie televizoriem, un dzeja varb?t, varb?t atrodama vien smar?? augstaj? kapukaln? pie Taviem p???iem. Slidens, ??urgains sniegs zem k?j?m, kalns nosnidzis resns un ?ep?gs, es neronu skaidr?bu, no kurienes s?kas ofici?lais ce??, t?lab grasos r?pties turpat, kur acis r?da, -- st?vus aug?up. Deni?os skalda klusums. Vien?gie trok??i -- retas, smagi pierietu?as ?dens l?ses no vecajiem kokiem.
Pank?! Un tur, n?, jau te, man pie k?j?m, izmis?g?, bad?g? l?gum? glau?as melna ka?ene ar pilnu v?deru b?rniem. Viena sejas puse melna, otra -- balta, p?rgriezta k? ar pap?rnazi. Es sl?du un stiegu teju l?dz ce?galiem, bet ka?ene, ik sol? atskat?dam?s, ved mani aug?up pie Tevis. Ce?? vi?a vair?kk?rt atgrie?as, lai pieglaustos maniem slapjajiem stilbiem. M?s k?pjam. Un man? k?pj izmisums. Un es zinu, ka nekas nav nejau?i. Melna, gr?ta ka?ene, mans ejamais pie Oj?ra V?cie?a. P?rlieku salkani, ta?u -- ?sten?ba.
Virsotnes plakain? slapjdra??is lien l?dz kaulam. M?s ierokam sveces sniega bedr?t?s, meln? nebaid?s apsvilin?ties, bet, ??iet, t?pat k? es, no siltuma mazumi?a izbur gail?jo?u s?rtu Tava kalna galotn?. Skarbi klaukst alum?nija ???vji sirds apvid?, t?da ne??l?gi tuk?a, bezceremoni?la ska?a, kam ar dzeju ne gr?c?g?k? sakara skrandas. Kaps ir tuk?s. Vai par to alla? un alla? no jauna cilv?ks iet p?rliecin?ties kapos? Nez no kurienes, protams, uzlido siltena, mikla gaisa p?sma, liesmi?as zigzago, c?n?s, dziest, atkal uzliesmo. Meln? ka?e nenolai? no manis pel?k?s, gandr?z caursp?d?g?s acis, kas, manas izt?les simbolik? sakairin?tas, ??iet pat uzdzirkst?jam jaut?jum? -- ko tu kapos mekl?? Ko tu ?EIT gribi atrast?
Vi?a ved mani atpaka?. ?oreiz pa ofici?lo ce?u. Negrimstam, vien?gi sl?dam. Un vi?a pras?s l?dzi. Pavisam. Vi?a ir izmesta no m?j?m, jo gaid?mi b?rni. Un neviens jau nekr?m?sies t?d? su?a laik? ar ka??nu slepkavo?anu. Sirds smeldz? ??pojas, jo z?m?ga l?dz?ba un ikdieni??a pal?dz?ba viena otru nek?di neizdz??.
Par laimi, atceros, ka nupat biju nopirkusi savam ka?im bar?bu. Nu atst?ju to pie kaps?tas v?rtiem un, acis ied?rusi k?sto?? snieg?, cen?os sirdsapzi?u uz laiku iedz?t zemapzi??.
Nez k?lab n?k pr?t? rakstos kur neb?t uzietais, ka Carnikavas mui?as p?d?jais ?pa?nieks bijis ?ener?lis M?rti?? V?cietis. Vai tu, Oj?r, to zin?ji?
Es m??inu tulkot ?o vienu p?cpusdienu sav? biogr?fij?, saus? net?ksm? apzinoties, ka, lai saprastu Tevi, ir j?iztulko viss Tavs laiks. Ar? tas, kad es pati virpu?oju sazin k?dos zvaig??u putek?os, v?l nepiedzimusi ??s zemes dz?vei.
?odien par atkusni... Tik po?tisks v?rdi??, teju panteisms p?c asi?ainaj?m Sta?ina step?m, taig?m, vaido?ajiem apv?r??iem.
N?ksi pavad?t ar? ?oreiz?
Uz redzi.
Gundega
Kas tad ?sti ir noticis?
T? k? v?sture tolaik aiztur elpu, elpo un izelpo pirms un p?c kongresiem, pl?numiem, s?d?m un sapulc?m, tad atku??a iest??an?s laiks b?tu partijas XX kongress 1956.gad?, kad ?ikita Hru??ovs nolasa tiem gadiem drosm?gu refer?tu, nosod?dams Sta?ina kultu un represijas. ?is kongress sak?s esam atv?ris logu svaig?kam gaisam, viesis cer?bas un licis pamatus il?zijai par br?v?bu.
No gulaga pamaz?m m?j?s atgriez?s izs?t?tie. Demokratiz?cijas formas iez?m?j?s ekonomik? un, saprotams, kult?ras dz?v?. Ta?u latvie?u vado?i un ideologi ?pa?i nesteidz?s un necent?s, piem?ram, ar skubu reabilit?t un, ja ne celt god?, tad vismaz atsavin?t atpaka? literat?ras dz?vei rakstniekus -- daudzveid?go represiju upurus. P?c ?? visp?ratz?t? ?br?v?bas? kongresa notiek kadru t?r??anas, m?c?bsp?ku teroriz??ana. No universit?tes, piem?ram, padzina izcilo valodnieku J?ni Endzel?nu. Ta?u d?ins pa tievu pudeles kakli?u ir paguvis izmukt. Vesela paaudze ir gatava p?rmai??m, straujai darb?bai un atbild?bai. ?odien tas izklaus?s naivi un neticami, jo saturs nek?di nav main?jies -- par pa?saprotamu tiek pie?emts, ka dzeja ir pam?c?t?ja, sludin?t?ja un audzin?t?ja, ka dzejnieks k? re?is uzbur cilv?ces priek?? n?kam?bas ainas, nevis ?sten?bas un faktu po?ziju vai dr?mu. M?ksla ir propaganda. M?r?us skaidr?k vai mask?t?k izvirza kongresi un pl?numi, vietval?i, viet?j?s organiz?cijas, ??ni?as un kuratori. Rakstnieks, t?pat k? jebkur? str?d?jo?ais, ir ra?ojo?a vien?ba, turkl?t vi?? kalpo proletari?tam, kur? seko, ties? un audzina savus rakstniekus.
1957.gada j?nij? karsti pa p?d?m XX kongresam notika m??in?jums k?rt?j? partijas pl?num? Hru??ovu pab?d?t mal?, ta?u, k? jau tas Krem?a praks? ierasts intrigu, manipul?ciju un sabot??u stilistik?, uz laiku varas kilogrami paliek ?ikitas pus?. Atkusnis ieilgst. Pretdabiski, ja ir v?rotas klimatisk?s likumsakar?bas.
Latvij? ideolo?iskais sp?ku sam?rs main?s 1959.gad?, kad A.Pel?e, J.Kalnb?rzi??, R.??sis u.c. partijas pl?num? k?rto r??inus ar V.Kr?mi?u, E.Berklavu, A.?ikonovu un citiem nacion?li iekr?sotiem komunistiem. Ar ?o pl?numu apz?m?jums ?nacion?lists? ieg?st smird?ga lamuv?rda noz?mi, k? ar?, ja k?dam uzkarin?ts, b?t?b? pazudina biogr?fiju un n?kotni. A.Pel?e ?rd?s par inteli?ences m??in?jumiem gl?bt Staburagu un Daugavas kult?rv?sturisko ainavu, iesakot b?v?t P?avi?u HES cit? viet?, ierosin?jums pamatskol?s ieviest bezmaksas m?c?bu gr?matas tiek klasific?ts k? privil??iju pie??ir?ana latvie?u b?rniem. J?atceras, ka tolaik skol?s vi?i v?l bija vair?kum?. V.Kalpi?? tiek sun?ts par g?d?bu latvie?u liter?r? mantojuma jaut?jumos. ?ai pa?? pl?num? J.Kalnb?rzi?? uzbr?k masu inform?cijas l?dzek?iem, ka tie vairs nelieto v?rdus ?bur?u?ziskais nacion?lisms?. Vai lieku reizi piemin?t, ka krieviem tika pied?v?ts iedzimts internacion?lisms? L?dz ar ?berklavie?u bandas? sod??anu un atst?din??anu no amatiem Arv?dam Pel?em varas apartamentos opoz?cija bija piln?gi izn?cin?ta. Jau n?kamaj? gad? vi?? izvirz?s t?zi, ka ?krievu valoda latvie?u tautai k?uvusi par otru dzimto valodu?. Pel?e bija labs Sta?ina d?ls, tumson?gi p?ctec?gs. Tautu t?vs ta?u 1949.gad? rakst?ja, ka krievu n?cija ir visizcil?k? no vis?m, kas ietilpst Padomju Savien?b?. Form?li atkusnis bija beidzies. Nepilnus tr?s gadus sl?dot p?r kukur??iem, iel?stot pe???s, valgu gaisu elpodama, pavasara skurbuma gaid?s vesela paaudze tom?r ir nogar?ojusi saldo br?v?bas gar?u. Kaut uz m?les gali?a, ta?u to aizmirst nav iesp?jams visa m??a garum?.
?aj? apv?rsn? k? sodr?jaina bulta augst?k par sarkan? st?r??a griestiem tiecas Oj?ra V?cie?a person?bas, individualit?tes dabiskais talanta vektors. Jaunais talants au?o k? savva?as zirgs, pieredzes pr?ta tam v?l nav, un, iesp?jams, vi?? ar? grib tic?t sadzimu?ajiem soci?lajiem m?tiem par visp?r?jo labkl?j?bas sabiedr?bu ar neierobe?ot?m harmoniskas person?bas att?st?bas iesp?j?m. Bet paties?ba ir sapl?susi k? balt? kr?sa. Nej?dz?bu, stulbuma, liekul?bas, denunci?ciju, intrigu, izseko?anas, p??pu, ideolo?isko kampa?u, iebied?t?bas, g??vuma un karjerisma ind?g?s ??urgas satek ?? v?stures perioda likte?up? -- Tot?lajos Melos. V?cietis visu dz?vi medit?s par balt?s kr?sas dabu.
K? nepazaud?t cilv?cisko pa?cie?u, element?ru j?gu savai esam?bai? Un k? to nepazaud?t m?ksl?? Rakst?dams savu paaugstin?tas temperat?ras dzeju, ??aid?damies pa labi, pa kreisi, ne?stumu trenk?jot, 1959.gad? Oj?ram jau ir apskr?jusies d??a no j?b?t?bu iemauktiem un vi?? uzraksta Piez?mes par zin?m?m paties?b?m, pazi?ojot, ka ?m?kslai vispirms j?b?t m?kslai?. Dai?run?gi, ka tolaik popul?rais un augsti nov?rt?tais Tomass Manns sac?jis: ?Dai?literat?ra nav nekas cits k? hum?nisms. Bet hum?nisms nav nekas cits k? politika.?
Atku??a period? Oj?ram izn?k otr? dzejo?u gr?mata Ugun?s (sarakst?ta 1956.--1957.) un tre?? Kr?ces apiet nav laika (1957.--1959.). Vi?u lasa, par vi?u interes?jas, kriti?i raksta un raksta, meite?i ?imst un ??bst, pa?a galv? ar? pa maigam reibonim noskrien, un vi?? man atk?rtoti atg?dina neiej?tu kume?u, kuru vai nu apm?c?s vilkt vezumu, sac?kst?s l?kt p?r barjer?m vai cirk? dejot valsi. Vai ar? vi?? aizau?os turp, kur dzen asins un sp?ts. Var?ja notikt vis?di.
Kr?jum? Ugun?s las?ms Ung?rijas cikls Gr?t? stund? (protams, cenz?ts). ?odien izlas?ms cit?di nek? toreiz. Personiskais p?rdz?vojums par ??aid?t?m cilv?ku dz?v?b?m itin k? tumsina sapr?tu un liedz izprast notieko?? saknes. Ta?u, ja l?dz?s noliek vi?a v?stuli Dzidrai ?igurei-N?mandei un toreiz?jam PSRS Augst?k?s Padomes Taut?bu padomes priek?s?d?t?jam Vilim L?cim, kas rakst?tas sa?utum? par notieko?o, tad redzams, ka Oj?rs ir ?oti tuvu br?dim, kad il?zijas k? ?iletes sagraiz?s dedz?gi tic?g? komjaunie?a sirdi un ies?ksies t? ar? nepabeigt? dr?ma -- Oj?ra V?cie?a m??s. Bez m?tiem, dekor?cij?m, kost?miem, direkt?vu un m?r?u sv?tumiem, ideju likm?m pret dz?v?bas m?ru.
K? vienam, t? otram Oj?rs, retoriski kliedzot, izmisis prasa: k? lai run?, k? lai raksta, ja av?zes, ja radio melo, kam?r cilv?ki iet boj? zem tankiem, kurus rot? vi?a tic?bas karogs, kas agr?k noz?m?jis br?v?bu? ?M??o Vili L?ci, sakiet, k?du dzejoli lai raksta, ja sirds dzi?umos cilv?ks ir pret to, ka tanki iet pret demonstr?ciju.? Vilis L?cis atbild?ja, ka j?raksta paties?ba, ta?u j?atceras, ?uz k? dzirnav?m m?s, padomju rakstnieki, ar savu dai?radi lejam ?deni? M?s nevaram ignor?t ?o apst?kli un liet ?deni uz padomju valsts un padomju tautas ienaidnieku dzirnav?m. Ja rakstnieks to alla? atcer?sies un saprat?s, tad vi?? ar? atrad?s pareizo sam?ru, izraugoties gai??s un tum??s kr?sas savai dai?radei.? Ung?rijas ciklu Oj?rs sarakst?ja p?c ??s v?stules...
Un tad n?k pr?t? dzejnieka programmatisk?, pret sevi ne??l?g?, atkailin?t?, ?ermu?ain? deklar?cija Mana biogr?fija (1962.), kas bija paredz?ta k? priek?v?rds dzejo?u kr?jumam Maskav?, bet kas saprotamu iemeslu d?? netika public?ta:
?Tas nav tas, ko esmu vai neesmu redz?jis, esmu vai neesmu dzird?jis. T? nav t? dzim?anas diena, kur? n?cu pasaul?, un ar? nav viena no t?m n?v?m, kur? nomir?u. T? ir cilv?ka dv?seles lau?anas un rad??anas biogr?fija. Mana -- v?rda piln?, vispiln?kaj? noz?m?.
...?e?inam bija p?rkondimdo?a balss. Vi?? bija mil?a augum?. K?ds vecs zvejnieks pazaud?ja brilles. ?e?ins deva r?kojumu, lai aizs?ta jaunas. Sekoja, vai ir aizs?t?tas.
J?s saprotat, ka ?e?ins man bija zin??anu, di?enuma un taisn?guma simbols.
Pav?iks Morozovs bija mans rota?u biedrs. Vi?u nod?ra m?su ienaidnieki. Es vi?iem izd?ru acis. J?s saprotat, ka es izd?ru acis ilustr?cijai gr?mat?. Es dal?ju pasauli sarkanajos un baltajos. S?rtos neredz?ju.
...T?vijas kara laik? m?su m?ju apjoza ar dzelo?dr?t?m. Izsitumu t?fs. Septi?padsmit gu?o?ie. Divi miru?ie. M?s divat? ar t?vu uz k?j?m.
J?s saprotat, ka es redz?ju fa?ismu caur dzelo?dr?t?m. V?l?k redz?ju, ka briesm?gais gr?mat?s nemaz tik briesm?gs nav. Dz?v? ir briesm?g?k. Es kliedzu: ?Par Dzimteni! Par Sta?inu!? Man ?ie divi v?rdi bija viennoz?m?gi.
Kad arest?ja manu t?vu, man? komjaunie?a istab? ien?ca mans tr?sdesmit sept?tais gads un pras?ja, kur ienaidnieka proklam?cijas. Es ie??ros sve?ajam cilv?kam kr?t?s un kaut ko kliedzu. Ilgi vai neilgi, nezinu. Sve?ajam bija sirdsapzi?a. Vi?? aizg?ja. Var?ja neaiziet. J?s saprotat, ka t? satik?s mana paties?ba un mana nepaties?ba. Satik?s nopietnai sarunai.
Un tom?r... Kad Sta?ins nomira, es uz k?p?u laukumi?a rakst?ju dzejoli. Nevar?ju nerakst?t.
P?c tam man? kaut kas s?pot sal?za. Es s?ku iz??irt kr?sas. Man? nogulsn?j?s gan divdesmitais, gan divdesmit otrais kongress. Tie run?ja par manu prieku un s?p?m. Atbild?ja uz jaut?jumiem, uz kuriem zin?ju atbild?t, un ar? uz tiem, kuru beig?s st?v?ja jaut?jumz?me. ?ie kongresi nogulsn?j?s man?, cit?di tie nevar?tu b?t mani kongresi.
J?s saprotat, ka es vairs nebiju puika.
...Kad viens kolhoza priek?s?d?t?js no trib?nes meloja, ka kolhozs gada laik? p?rv?rt?sies par parad?zi, kaut zin?ja, ka saimniec?bu ir nolaidis, es vi?am pateicu, ka vi?? ir...
J?s saprotat, ka biju sastapis vienu no tiem, kuriem XX kongress visp?r nebija bijis. Es sapratu, ka vi?? nav viens, cit?di vi?u tik ilgi trib?n? neb?tu tur?ju?i. Es atdo?u visus savu domu un j?tu automobi?us, lidma??nas un ra?etes, lai vestu deleg?tus uz XX kongresu, kuram j?notiek tan?s dv?sel?s, kur?s ?is kongress v?l nav noticis.
Turkl?t kop? ar akad?mi?i Kr?i?anovski esmu uzrakst?jis Var?avjankas tekstu, kop? ar komponistu Aleksandrovu Sv?to karu un sap?oju kop? ar skulptoru ?eizvestniju rad?t kosmosa iekaro?anas monumentu.
J?s saprotat, ka mani kongresi nost?d?ju?i manu dv?seli uz starta l?nijas.?
Dv?seles ce?a trajektorija Oj?ra dz?v? arvien nenov?r?am?k pietuvoj?s kardiogrammas z??im.
Gundega Rep?e, rakstniece, pa?laik beidz darbu pie gr?matas Br?lis par Oj?ru V?cieti
Posted by ingarix
at 9:23 AM EDT