kreslins
Parsutu zinasanai savas piezimes Ingara Rudzisa rakstam par Karli Ulmani
Janis Kreslins, Sr.

Ingars Rudzitis

Motto:

Dzeru alu, vedinos, domaju par to, ka viss ir suds.

Ingars Rudzitis (Rigas Laiks, 2002.g. julijs, 70. lpp.)

Ar internetu nesen plasi tika izplatits Ingara Rudzisa raksts par Karli Ulmani. Raksts pilns ar zulti, puspatiesibam un galigam aplamibam, manupulejot galvenokart Edgara Dunsdorfa monografija par Ulmani rakstito. Dunsdorfa monografija ieverojama, nozimiga, tacu janem vera ka vins nebij Ulmana apbrinotajs. Kritiki ir ari noradijusi un daudzam fakatualam kludam Dunsdorfa gramata, visnotal Zanis Unams zurnalos Vaga un Treji Varti.
Karla Ulmana darbiba var atrast visadas kludas, seviski no idealas demokratijas principu viedokla. Bet Ulmani var saprasts, un izvertet, seviski ta 15. maija rezimu, tikai vina laika vesturisko notikumu ietvaros. Kad Ulmanis parnema varu pec 15. maija, vai neviena Austrumeiropas valsti nebij ista demokratija. Lietuva jau no divdesmitajiem gadiem, Igaunija mazliet atrak ka Latvija, Polija bij autokratiski rezimi. Nemaz nerunajot par citam Austrumeiropas valstim. Cechoslovakiija varbut bij visdemokratiskaka, bet ari tas prezidents, augstaka valdiba parakstija kapitulacijas ligumu ar Hitleru, piekrita ari savas valsts sadalisanai. Latvijai blakus atradas asinaina Stalina diktatura, kuras agenti, ka to pierada pedeja laika publiceta neskaitama dokumentacija, aktivi atbalstija Latvijas grausanu, subsideja tas komunistus, ari zinamas socialdemokratu aprindas, iesutija agentus ar lieliem naudas lidzekliem. Hitlera Vacija ari valdija sausaliga diktarura. Hitlera dazadas iestades atbalstija Latvijas vaciesus, lika tiem versties pret Latvijas valsti. Savukart, Ulmanim naidigas Perkonkrusta aprindas mekleja sadarbibu ar hitleriesiem. Italija valdija Duce. Danijas monarchija bij demokratija, bet ari tas valdiba parakstija kapitulaciju Hitlera Vacijai. Zviedrija tai laika loti iespaidigas bij pronacistiskas aprindas, sterilizeja cilvekus kas neatbilda rasiskiem standartiem.
Ka sai laika vispar var iedomaties idealu demokratiju Latvija? Amerikas Savienotas Valstis tai laika lincoja negerus, to darija ari vel tad, kad pec kara latviesi ieradas ASV. Ari balsosanas tiesibas daudzos statos nebij visiem. Domineja ari visadi kriminali konglomerati.
Stulbi ir rakstit, ka to dara Ingars Rudzitis, ka a??Visu, ko vins sasniedz, vins pats ari iznicana - demokratiju, diktaturu, valsti.a?? Vai Lietuvas valsti iznicinaja tas pedejais prezidents Smetana, vai Igaunijas valsti iznicinaja tas pedejais prezidents Pets? Protams, ka ne.
Butu jau bijis loti skaisti, ka Latvija tas pedejos gados butu ideala demokratija. Bet kur tad tada bij? Sveice? Kur sievietes ieguva balstiesibas tikai samera nesen?
Kas Ulmana autokratisko rezimu atskir no citiem lidzigiem Austrumeiropa ir tas, ka vins ar saviem politiskiem pretiniekiem apgajas visai toleranti. Protams, Ulmana pretinieki ta nedomatu. 15.maija rezima laika politisku iemeslu del nenogalinaja nevienu. Vispar - asinis, atskiriba no daudzam citam autokratiskam valstim, Latvija netika lietas. Cietumos sedeja loti maz - galvenokart perkonkrustiesi un komunisti. Ja Latvijas komunisti kas sedeja cietumos butu bijusi Padomija, vinu vairums butu nolikvidets lielajos trisdesmito gadu beigu slaktinos tapat ka vinu Padomijas domu biedri, ieskaitot visus kreisos latviesu rakstniekus, maksliniekus, aktierus, utt. Ulmanis asi versas ari pret Latvijas antisemitiskam aprindam, visnotal perkonkrustiesiem.
Ciniski Ingars Ruzitis izverte ari Ulmana izglitosanos Vacija, Sveice un Amerika. Vins tomer ieiguva labu izglitibu, ja ari no akademiskiem gradiem laikam bij ieguvis tikai bakalaura gradu. Sodienas Brazilijas prezidents Lula nav pat beidzis pamatskolu.
Butu jauki bijis ka visas Baltijas valstis butu vairak sadarbojusas, butu labi bijis ka Ulmanis neparakstitu kadus papirus ko krievi vinam spieda izdarit. Bet, ja tantai butu riteni, ta butu autobuss. Visas Austrumeiropas valstis sabruka Padomijas imperialisma iespaida. Tapat ka Francijas un citu Rietumeiropas valstu demokratijas sabruka Hitlera nacistiska imperialisma rezultata.
Verts izlasit profesora Haralda Bieza izvertejumu par Ulmani ta eseju krajuma Skautnes.

Janis Kreslins, Sr.