« August 2003 »
S M T W T F S
1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31
You are not logged in. Log in
Entries by Topic
All topics  «
Blog Tools
Edit your Blog
Build a Blog
View Profile

Group Two
ingarix
Tuesday, 12 August 2003
es
Vakar bija tik jocigs popkulturas moments. Kamer pa Fox un Cnn zinam
nepartraukti runaja par Svarcnegera gubernatora kampanu, tikmer paris
kanalus talak gaja Junior, kura Svarcnegers ir stavokli. Realitate,
fantazija, realitate, fantazija. Vienigais kas varetu but vel
interesantak, ja Svarcenegers tiesam butu stavokli, tiktu ievelets
par gubernatoru, un pec tam izraditos, ka isteniba vins tiesam ir
robots no nakotnes. Un kapec lai vins nebutu labs gubernators?
Karjeras politiki ir pamanijusies piekto lielako pasaules ekonomiju
novest lidz gandriz 40 miljardu budzeta deficitam, 800 000 cilveku ir
pametusi statu, jo dzivot taja ir kluvis par dargu. Varbut labaka
izeja ir uz bridi apturet veselo sapratu un lauties ceribai.

Posted by ingarix at 9:11 AM EDT
Saturday, 9 August 2003
auss
Eksamin?t?js p?rbauda triju policista amata kandid?tu v?r?gumu. Ieaicina pirmo, par?da vi?am k?da v?rie?a fotogr?fiju un p?c tam jaut?, k?das ?? cilv?ka paz?mes kandid?ts atceras. Tas atbild:
-- ?im cilv?kam ir viena auss.
Eksamin?t?js pie sevis novelk ?k?ds idiots...?, bet ska?i pasaka:
-- T? ta?u ir fotogr?fija profil?... N?kamais!
Ien?k otrs kandid?ts, atk?rtojas t? pati proced?ra. Kandi?ts saka:
-- ?im cilv?kam ir viena auss.
Eksamin?t?js jau s?k nervoz?t:
-- Vai j?s visi stulbi esat? T? ta?u ir fotogr?fija profil?! N?kamais!
Ien?k tre?ais, apskata to pa?u fotogr?fiju un pazi?o:
-- ?is cilv?ks valk? kontaktl?cas.
Eksamin?t?js iel?kojas fotograf?t? cilv?ka personiskaj? liet? un izbr?n?ts konstat?, ka kandid?tam taisn?ba. Pajaut?:
-- Sakiet, k? j?s to sp?j?t noteikt?
Kandid?ts:
-- Element?ri. Vi?? ta?u nevar n?s?t brilles, ja vi?am ir viena auss.

Posted by ingarix at 9:05 PM EDT
Broccoli Quesadillas
Ingredients:

* 10 wheat or corn tortillas
* 1 pint cherry tomatoes
* 2 heads broccoli
* 1/2 tsp cumin
* 1/2 tsp chili powder
* 1/2 tsp red pepper
* black pepper to taste
* 2 tbs olive oil
* cooking spray
* 8 oz any flavor vegan soy cheese, shredded

Directions:

1. Finely chop the broccoli, and coarsely chop the tomatoes.

2. Cook broccoli in the oil in a large skillet. After about 7 minutes, or when the broccoli has begun to soften, add the spices and tomatoes, cook a few minutes more.

3. To make each quesadilla spread veggie mixture on half, top with some soy cheese and fold over other half. Cook on skillet coated with cooking spray about 3-4 minutes on each side or until the soy cheese has melted and the tortillas are lightly browned.

Posted by ingarix at 8:51 PM EDT
Wednesday, 6 August 2003
rl liste
Amerikas episkopali beidzot ievelejusi savu pirmo biskapu, geju.
Redzes, cik ilgi tas turpinasies. Ka anglikanu baznicas sastavdala,
vini jau ir redzejusi kas notika ar geju biskapu Anglija.
Interesants bija kada episkopalu macitaja izskaidrojums, kapec vins
atbalsta so biskapu - ta ka par vinu balsoja cilveki - vispirms jau
Njuhempsira, un tad augstakas iestades, tad tas tikai norada uz to,
ka Svetais Gars darbojas caur cilvekiem... Utt. Nu, kaut kads
tamlidzigs penteris, kurs merkeja uz to, ka process ir demokratisks,
tatad - dievam patikams.
Interesanti - vai sekos kada reakcija ari no LV baznicu puses. Uz
katoliem varam neceret. Vanags jau ari nav labaks. Kadas vispar
protestantu baznicas LV darbojas? Man patik sejienes modelis, kur
katrs var klut par macitaju, nodibinat pats savu baznicu, izdomat,
kadai denominacijai pieslieties, vai radit kaut ko jaunu - galvenais -
lai nak cilveki.
Kas ta notika ar to latviesu geju macitaju? Lai organize savu
baznicu. Ja ticam statistikai - kadus 10% iedzivotaju vins varetu
piesaistit mierigi.

Posted by ingarix at 9:46 AM EDT
Sunday, 3 August 2003
kreslins
Parsutu zinasanai savas piezimes Ingara Rudzisa rakstam par Karli Ulmani
Janis Kreslins, Sr.

Ingars Rudzitis

Motto:

Dzeru alu, vedinos, domaju par to, ka viss ir suds.

Ingars Rudzitis (Rigas Laiks, 2002.g. julijs, 70. lpp.)

Ar internetu nesen plasi tika izplatits Ingara Rudzisa raksts par Karli Ulmani. Raksts pilns ar zulti, puspatiesibam un galigam aplamibam, manupulejot galvenokart Edgara Dunsdorfa monografija par Ulmani rakstito. Dunsdorfa monografija ieverojama, nozimiga, tacu janem vera ka vins nebij Ulmana apbrinotajs. Kritiki ir ari noradijusi un daudzam fakatualam kludam Dunsdorfa gramata, visnotal Zanis Unams zurnalos Vaga un Treji Varti.
Karla Ulmana darbiba var atrast visadas kludas, seviski no idealas demokratijas principu viedokla. Bet Ulmani var saprasts, un izvertet, seviski ta 15. maija rezimu, tikai vina laika vesturisko notikumu ietvaros. Kad Ulmanis parnema varu pec 15. maija, vai neviena Austrumeiropas valsti nebij ista demokratija. Lietuva jau no divdesmitajiem gadiem, Igaunija mazliet atrak ka Latvija, Polija bij autokratiski rezimi. Nemaz nerunajot par citam Austrumeiropas valstim. Cechoslovakiija varbut bij visdemokratiskaka, bet ari tas prezidents, augstaka valdiba parakstija kapitulacijas ligumu ar Hitleru, piekrita ari savas valsts sadalisanai. Latvijai blakus atradas asinaina Stalina diktatura, kuras agenti, ka to pierada pedeja laika publiceta neskaitama dokumentacija, aktivi atbalstija Latvijas grausanu, subsideja tas komunistus, ari zinamas socialdemokratu aprindas, iesutija agentus ar lieliem naudas lidzekliem. Hitlera Vacija ari valdija sausaliga diktarura. Hitlera dazadas iestades atbalstija Latvijas vaciesus, lika tiem versties pret Latvijas valsti. Savukart, Ulmanim naidigas Perkonkrusta aprindas mekleja sadarbibu ar hitleriesiem. Italija valdija Duce. Danijas monarchija bij demokratija, bet ari tas valdiba parakstija kapitulaciju Hitlera Vacijai. Zviedrija tai laika loti iespaidigas bij pronacistiskas aprindas, sterilizeja cilvekus kas neatbilda rasiskiem standartiem.
Ka sai laika vispar var iedomaties idealu demokratiju Latvija? Amerikas Savienotas Valstis tai laika lincoja negerus, to darija ari vel tad, kad pec kara latviesi ieradas ASV. Ari balsosanas tiesibas daudzos statos nebij visiem. Domineja ari visadi kriminali konglomerati.
Stulbi ir rakstit, ka to dara Ingars Rudzitis, ka a??Visu, ko vins sasniedz, vins pats ari iznicana - demokratiju, diktaturu, valsti.a?? Vai Lietuvas valsti iznicinaja tas pedejais prezidents Smetana, vai Igaunijas valsti iznicinaja tas pedejais prezidents Pets? Protams, ka ne.
Butu jau bijis loti skaisti, ka Latvija tas pedejos gados butu ideala demokratija. Bet kur tad tada bij? Sveice? Kur sievietes ieguva balstiesibas tikai samera nesen?
Kas Ulmana autokratisko rezimu atskir no citiem lidzigiem Austrumeiropa ir tas, ka vins ar saviem politiskiem pretiniekiem apgajas visai toleranti. Protams, Ulmana pretinieki ta nedomatu. 15.maija rezima laika politisku iemeslu del nenogalinaja nevienu. Vispar - asinis, atskiriba no daudzam citam autokratiskam valstim, Latvija netika lietas. Cietumos sedeja loti maz - galvenokart perkonkrustiesi un komunisti. Ja Latvijas komunisti kas sedeja cietumos butu bijusi Padomija, vinu vairums butu nolikvidets lielajos trisdesmito gadu beigu slaktinos tapat ka vinu Padomijas domu biedri, ieskaitot visus kreisos latviesu rakstniekus, maksliniekus, aktierus, utt. Ulmanis asi versas ari pret Latvijas antisemitiskam aprindam, visnotal perkonkrustiesiem.
Ciniski Ingars Ruzitis izverte ari Ulmana izglitosanos Vacija, Sveice un Amerika. Vins tomer ieiguva labu izglitibu, ja ari no akademiskiem gradiem laikam bij ieguvis tikai bakalaura gradu. Sodienas Brazilijas prezidents Lula nav pat beidzis pamatskolu.
Butu jauki bijis ka visas Baltijas valstis butu vairak sadarbojusas, butu labi bijis ka Ulmanis neparakstitu kadus papirus ko krievi vinam spieda izdarit. Bet, ja tantai butu riteni, ta butu autobuss. Visas Austrumeiropas valstis sabruka Padomijas imperialisma iespaida. Tapat ka Francijas un citu Rietumeiropas valstu demokratijas sabruka Hitlera nacistiska imperialisma rezultata.
Verts izlasit profesora Haralda Bieza izvertejumu par Ulmani ta eseju krajuma Skautnes.

Janis Kreslins, Sr.

Posted by ingarix at 8:49 AM EDT
es
Patikami redzet ka mans niecigais sacerejums ir ne tikai lasits, bet licis ari citiem kerties pie taustiniem, un izteikt savas domas. Labi saprotu, ka daudziem Ulmanis ir praktiski sinonims vardiem Latvija, briviba, un labklajiba.
Mana vecuma Latvijas jauniesiem sis cilveks no aizliegta, neeksistejosa burzuaziska imperialisma pakalpina peksni tika prieksa likts ka mitologisks dievs, kuru nedrikst aiztikt, parak uzmanigi apskatit, bet tikai bez iebildumiem pielugt.
Lielakajam vairumam Latvijas iedzivotaju par Ulmana dzivi ir zinamas tikai tris lietas - 18 novembris, 15 maijs, 17 junijs. Cik vareja redzet no delfi.lv lasitaju atsauksmem, viniem bija interesanti uzzinat kaut ko vairak par so cilveku. Protams, bija ari tadi kuriem klapju ierobezotais redzeslauks nelauj par dievibu teikt neko sliktu.

Posted by ingarix at 8:48 AM EDT
Saturday, 2 August 2003
es
Kaut ka iedomajos, ka musu valstij nav ienaidnieka. Vairak nav padomju laiku propogandas pret kapitalistiem un imperialistiem. Mums nav atklata ienaidnieka kuru varetu lamat un ienist, kurs dotu kaut kadu vienotaju musu negativajai energijai, un liktu mums saja kopigaja naida sajusties savstarpeji tuvakiem.
Katrai valstij tacu ir kads ienaidnieks, kuru atklati var par tadu saukt, un kuru cilveki, politiki, un avizes drikst publiski lamat. Griekiem ta ir Turcija, Indiesiem attiecigi Pakistana, un Amerika ik pa britinam atrod jaunu peramo zenu.
Ja mums ir paris pamatemocijas - mila, naids, bailes - tad es isti nezinu, ko mes valstiski milam, bet baidamies noteikti no Krievijas, un to var stastit neslepjoties. Bet ko mes publiski nistam?
Padomju laikos, kad bijam lielvalsts, varejam nist paraktiski jebko - kiniesus, izraelu, rietumvaciju, visu apkartejo pasauli.
Bet tagad, ka maza, bezspeciga valstina, mes nevaram atlauties nevienu parak apvainot, jo praktiski visi apvainojamie ir lielaki un specigaki. Tacu, kaut kur tacu naids, ka negativa emocija musos sez, un pret kaut ko tas ir jagaz. Varbut tapec mes nepartraukti kaskejamies viens ar otru, jo ta vieta lai zulti nolaistu uz aru, mes pasi vina visu laiku varamies.
Varbut iestajoties ES un NATO mes atkal busim drosaki, un ja pat nesekojot lielo bralu paraugam, tad kaut vai to ierocu aizstaveti, mes drosi metisim ara arzemju sutnus, breksim pec embargo, un visadi citadi ventilesim savu naidu?

Posted by ingarix at 2:42 PM EDT
liml
On Friday, Aug 1, 2003, at 18:16 Europe/Helsinki, ingars rudzitis wrote:

Ta ka neviens cits nedara neko tadu kas man kaut ko nozimetu, tad viss ir ok. Sodien neviens neizdaris neko tadu, kas man kaut ko nozimetu, tacu es noteikti izdarisu loti daudz, kas man kaut ko nozime - sakot jau ar to, ka tulit iesu pakakat, un pec tam mazgasos dusa. Laikam man vairs nav svarigi bazunet par to ko man piedava ierakstu industrija, un kur to es esmu nopircis. Parfrazejot Sopenhaueru - tie kuri klausas svesu muziku pasi nemak svilpot. Manai labsajutai nav nepieciesams LV pilu dikim stastit par to ko un kur es atkal esmu nopircis. Nebrinitos, ja tu ar savu Oxford Circus maisinu ej uz sava rajona Rimi, lai sajustos ar kaut ko labaks par tanti Ludmilu. Varbut man katru nedelu rakstit par koncertiem uz kuriem neesmu bijis, ta pat, ponta pec?

Kad augusta meeness sirpis, nogrimstot aiz daudzstaavu hrushchovkas shiifera kores, maigi spiidina paari lidostas hipoteetiskajai atrashanaas vietai savu izkropljoto saules starojuma spektru, ar papildu absorbcijas liinijaam ieziimeejot savas virsmas mineraalu kjiimisko sastaavu un Zemes atmosfeeras sastaavu ariidzan, turklaat demostreejot atshkjiriibas gjeologjiskaa, vai, pareizaak, lunologjiskaa reljefa albedo relatiivajaa lielumaa, saliidzinot to, vai varbuut kaut ko citu, kam veel nav izdomaats vaards, kas atbilstu primitiivaa Latvijas iedziivotaaja priekshstatiem par Rimi, kas mikrorajonos apzhilbina ar videokaseshu izveeli un veciem kartupeljiem, kaadi veel nekad nav bijushi pieejami mikrorajona iedziivotaajam, kas dzimis saapees un vienaldziibaa aizies, jo taa ir pienjemts dariit, ar citu lunograafijas koordinaashu noteikto atrashanaas vietu kaut kam, kam nebuutu nemaz jaaatrodas, jo taa nevienam nav bijusi pazudusi, njemot veeraa, ka pazust var tikai lieta, kas kaadreiz ir kaadam piedereejusi, es zinu, ka runaaju par muuziku un sapnjoju par tanti Ludmilu taapat, ponta peec.

PP

Posted by ingarix at 8:44 AM EDT
Friday, 1 August 2003
saldejums
Saldejums noteikti ir mana comfort food #1. Sampanietis man negarso, sokolade ir parak satiga, ta ka bedas un uztraukumus gremdeju edot saldejumu. Protams, to var est ari tapat vien, bez seviska iemesla, kad gribas atvesinaties, vai gribas kadu naski lasot gramatu.

Zini, berniba pa vasaru parsvara dzivojos pa Jurmalu. Un Jurmala protams bija saldejuma paradize. Visapkart tika stumtas tas dzeltenas saldejuma kastes, kuras dzeseja ar sauso ledu. Sausais ledus! Tas jau pats par sevi bija baigais brinums. Saldejuma cena bija nemainigas 20 kapeikas, un piedavajums vai nu Pols, vai saldejums no vafeles turzinas. Vafeles turzinas pilnigi neskaitijas stiligas. Siltaja roka saldejums atri saka kust, un vafeles turzina atri vien parvertas par skistosu, un saldejumu pilinosu plecku, kura bija atri jaaprij. Pie tam - ta atstaja lipigus pirkstus. Un lipigi pirksti nav parocigi, ja ir jabrauka apkart ar velosipedu, vai jaspelejas pa smiltim.

Pols protams bija vislabakais. Jau pareizi attaisit papira maisinu bija jamak. Mana metode bija vispirms uzmanigi nokost visu sokolades apvalku, un tad lena gara laizit saldejumu. Pec tam koka pulkiti aprakt smiltis.

Biezi vien ar pagalma zeniem skraidijam pa kapam vacot tuksas pudeles. Tiesi blakus pudelu pienemsanas punktam staveja dzeltena saldejuma kaste, un kas gan var but labaks par pasa nopirktu saldejumu?

Tas ta, par sendienam. Bostona dzivojot esmu loti aizravies ar Ben&Jerry's saldejumiem. Edu vinus jau gadiem, jo kurs gan var pateikt ne saldejumam ar 23% tauku saturu? To kompaniju vada divi onkas no Vermontas, kuri saka ar mazu pastaisita saldejuma veikalinu veca benzintanka pirms 25 gadiem, un paslaik ir miljonari, kuri ir interesanti apvienojusi savus hipiju idealus ar saldejuma prublicitates kampanam. Vinu saldejums izcelas ar loti nteresantiem garsas un sastavdalu maisijumiem. Pistaciju saldejums, vai saldejums ar sokolades cepumu gabaliniem.

Tas, ka Amerika uz visiem partikas produktiem ir obligatais uzturvielu saturs pat ir patikami. Dazreiz gribas but "sliktam", un speciali apest kaut ko, kas nu galigi nav dietisks vai veseligs. Ir jau ari redisam un gurkim savas labas ipasibas, tacu saldejuma labsajutai tie nestav pat tuvu.

Vakar pusi dienas pavadiju pie okeana, izbraukajos ar velosipedu, pasaulojos. Saules nogurdinats atgriezies majas keros pie Ben&Jerry's Karamel Sutras. 473 ml papira spainiti ir sagazta salda karamelu gotinas masa kurai apkart sokolades un karamelu saldejums ar sokolades gabaliniem. Mans vismilakais vinu saldejums ir Cherry Garcia kuru edu pirms dazam dienam - sokolades saldejums ar sokolades gabaliniem un istiem kirsiem.

Dazreiz, kad jasez kartejaja 3 stundas garaja lekcija, noperku saldejumu, panemu plastmasas karotiti, un lenam to edu. Kursabiedrenes pec tam saka - arprats, tas tacu ir tik trekns, man drosi vien paliktu slikti, un ka tu vinu visu viena piegajiena vari apest! Oh, tev laikam tas saldejums loti garso. Nu ko lai es saku tam nabaga anoreksikem? Ja, garso. Laikam jau iedarbojas labveligi uz kadiem smadzenu labsajutas centriem.

Posted by ingarix at 5:27 PM EDT
Thursday, 31 July 2003
es
> "Dziivniecisko" intuiiciju nevajag noniecinaat.

Ja es vaditos no savas dzivnieciskas intuicijas, tad Latvija vispar
loti maz ko varetu izdarit. Braukt man nepatik - nejutos dross.
Apkart staigat ari nepatik - najutos dross. Pie varas iestadem ari
negribas - nejutos dross. Majas gulet - nejutos dross. Pa mezinu
pastaigat - nejutos dross. Iemesli protams dazadi, bet nedrosibu
vairinosi.

Posted by ingarix at 10:06 AM EDT

Newer | Latest | Older